Rigas satiksme VS bezbiļetnieki. - 4
Foto: Edijs Pālens
Ieviešot jaunu elektronisko norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā, tai būtu jābūt izmantotājiem ērtai un draudzīgai, tāpēc valdība tiek aicināta izvērtēt iespējamās alternatīvas.

Valdība 10.martā konceptuāli atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz ieviest jaunu risinājumu sabiedriskā transporta pasažieru uzskaitei un identificēšanai pasažieriem, kas saņem atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanai. Nākotnē šo risinājumu varētu attiecināt arī uz citām pasažieru grupām. Toreiz valdība nolēma pie šī jautājuma izskatīšanas atgriezties pēc divām nedēļām, lai diskutētu par detaļām.

Autotransporta direkcija (ATD) aprēķinājusi, ka PKC rosinātās elektronisko norēķinu sistēmas sabiedriskajā transportā ieviešana prasīs ATD papildu izdevumus. ATD aprēķini rāda, ka tiešās izmaksas sistēmas ieviešanai ATD būs 90 000 eiro, bet pēc tam ik gadus būs nepieciešami izdevumi 70 000 eiro apmērā, pastāstīja ATD pārstāvis Egons Ālers.

ATD pārstāvis vērsa uzmanību, ka nav izvērtēti dažādi alternatīvie tehniskie risinājumi elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanai, piemēram, ID kartes izmantošana, sīkmaksājumu karšu sistēmas, elektronisko dāvanu karšu sistēmas. Noteikumu projekts veidots atbilstoši patlaban Jelgavā praktizētajai norēķinu sistēmai. Visiem potenciālajiem risinājumiem būtu savi plusi un mīnusi, taču ir svarīgi, lai jaunieviešamā sistēma būtu ērta pasažieriem, lai tā atbilstu normatīvajam regulējumam un lai tiktu ņemtas vērā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas.

Jāņem vērā gan jaunieviešamās sistēmas tiešās, gan netiešās izmaksas, piemēram, ja pārvadātājiem būs jāiegādājas iekārtas jaunās sistēmas ieviešanai, tad pārvadātāji par šiem izdevumiem prasīs kompensāciju. Cits neskaidrs jautājums ir, kā tiks kontrolēts, vai persona, kura iepriekšpārdošanā saņēmusi biļeti ar atlaidi, šo braucienu patiešām veic, stāstīja ATD pārstāvis.

Ālers atzīmēja, ka iecerēto pārmaiņu mērķis ierobežot skaidras naudas apriti ir atbalstāms, tomēr tagad šis mērķis tiks īstenots caur jomu, kur nav bijusi skaidras naudas aprite.

ATD pārstāvis arī uzsvēra, ka jaunieviešamajai sistēmai ir jābūt lietotājiem draudzīgai, saprotamai un viegli lietojamai.

Iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija rosināja pilnveidot topošos Ministru kabineta noteikumus par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, jo noteikumu projektā ietvertās prasības norēķinu iestādēm nesniedz priekšstatu, kā šajā shēmā varētu darboties vairākas norēķinu iestādes. Arī pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" daļēji piederošā uzņēmuma "Rīgas karte" vadība februārī pauda bažas, ka, lemjot par vienotas e-karšu sistēmas ieviešanu Latvijā, tiks lobēts konkrēts uzņēmums - Jelgavas e-kartes sistēmas izstrādātājs SIA "Complete Payment Systems".

Patlaban tiek izstrādāta jauna sistēma, kura nodrošinātu iespēju ar jebkuru bankas maksājumu karti norēķināties par sabiedrisko transportu visā Latvijas teritorijā, aģentūrai LETA pastāstīja SIA "VediCard" vadītāja Ludmila Bērziņa. Interesi par šādu risinājumu paudušas vadošās maksājumu karšu izdevējiestādes Latvijā - "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele", kuru klientiem patlaban ir kopumā 1,9 miljoni topošajai sistēmai piemērotu maksājumu karšu no kopumā 2,3 miljoniem Latvijas tirgū izsniegtajām maksājumu kartēm. Jaunajai sistēmai ērti varēs pievienoties jebkura banka, nodrošinot augstu konkurenci un zemāku pašizmaksu, skaidro uzņēmumā.

"VediCard" ekspertu komanda iesaka Latvijā ieviest tādu sistēmu, kāda darbojas attīstītās valstīs. Tā balstās uz trīs pamatprincipiem: izmantot tikai starptautisko maksājumu karšu sistēmu risinājumus, pamatojoties uz to izstrādātajiem noteikumiem, regulām un garantijām; nodrošināt godīgu un brīvu pieeju visu banku klientiem, neliekot nekādus šķēršļus dalībai; stimulēt banku konkurenci, tādējādi samazinot apkalpošanas cenas un rūpējoties, lai klienti saņemtu visizdevīgāko piedāvājumu.

Bērziņa paziņojumā medijiem raksta, ka pašlaik pastāvošie un valdībā skatītie risinājumi neatbilst trīs būtiskākajiem kritērijiem - brīva konkurence, esošās infrastruktūras izmantošana un klientu neapgrūtināšana ar jauniem pienākumiem. "Vēl nesenā atmiņā ir garās rindas pēc atlaižu kartēm Rīgā, kas iedzīvotājiem radīja būtiskas neērtības. Tāpēc aicinām Latvijas valdību mācīties no pasaules labākās prakses, lai cilvēkiem nebūtu jāstāv rindā pie vienas konkrētas bankas pēc speciālas maksājumu kartes, lai varētu saņemt valsts un pašvaldību noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus," aicina Bērziņa.

"VediCard" sistēmas būtiskākā priekšrocība būtu iespēja norēķināties transportā un saņemt atlaides, izmantojot savā rīcībā jau esošu bankas maksājumu karti. Savukārt valsts, pašvaldības un pārvadātāji iegūtu iespēju efektīvi pārvaldīt atlaižu sistēmu, samazināt skaidras naudas apkalpošanas izmaksas, kā arī nodrošināt konkurenci norēķinos par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, skaidro uzņēmums.

"VediCard" patlaban ir sistēmas apraksta izstrādes noslēguma posmā un sola tuvāko mēnešu laikā prezentēt jauno sistēmas koncepciju visiem interesentiem, tostarp valsts pārvaldei, pašvaldībām, pasažieru pārvadātājiem, bankām, patērētāju organizācijām.

Sarunā Bērziņa atzina, ka pašlaik izskatīšanai valdībā nonākušais normatīvs par elektronisko norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā ir pielāgots vienam jau izstrādātajam risinājumam, proti, "Complete Payment Systems" piedāvājumam. Tomēr, ja valdība atbalstīs patlaban piedāvāto risinājumu, "VediCard" nebūs veltīgi izstrādājis savu sistēmu, jo to varētu izmantot arī, piemēram, lojalitātes programmām, paskaidroja Bērziņa.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "VediCard" īpašnieki vienādās daļās ir Bērziņa, Ģirts Aizstrauts, Ints Ķešāns un Indra Ķešāne. Uzņēmuma apgrozījums 2013.gadā bija 175 948 eiro, peļņa - 24 995 eiro.

Savukārt uzņēmuma "Complete Payment Systems" īpašnieki ir Normunds Bergs (33%), Jānis Bergs (33%) un Uldis Pabērzis (34%). Uzņēmuma apgrozījums 2013.gadā bija 208 134 eiro, zaudējumi - 9237 eiro.

Kā ziņots iepriekš, pēc Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas aprēķiniem jaunas elektronisku norēķinu sistēmas ieviešana un krāpniecisku darbību izskaušana ļaus ietaupīt valsts līdzekļus aptuveni piecu miljonu eiro apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!