Ugunsdrošības noteikumu jaunajā redakcijā tiks noteikts, ka, ieslēdzoties kādas ēkas signalizācijai, iedzīvotāji no tās uzreiz jāevakuē, pirmdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Valsts policijas pārstāvji.
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons skaidroja, ka pēc traģēdijas bija vairāki secinājumi, kas ir ņemti vērā. Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek izstrādāta jauna ugunsdrošības noteikumu redakcija, kas līdz maijam jāiesniedz valdībā.
"Būs paredzēti gan apsardzes darbinieku, gan iedzīvotāju pienākumi signalizācijas nostrādāšanas gadījumā," viņš klāstīja.
Arī Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins apliecināja, ka VUGD izstrādātajā regulējumā tiks noteikts - ja iedarbojas kāda no signalizācijas sistēmām, jāveic cilvēku evakuācija.
Cits jautājums ir par to, kādos brīžos trauksmes apziņošanas sistēma tiek iedarbināta, viņš minēja.
Deputāts Mārtiņš Šics (LRA) vērsa uzmanību uz nepilnībām Saeimas instrukcijās - proti, saņemot vēstuli ar nezināmu vielu, parlamenta ēka ir jāpamet, savukārt, atskanot signalizācijai, ēka uzreiz nav jāpamet un jāsagaida apsardzes norādījumi.
Komisija pirmdien arī plaši diskutēja par apsardzes darbinieku pienākumiem trauksmes gadījumā. Pēc tiesībsarga secinātā, apsargiem nav tieša pienākuma evakuēt cilvēkus signalizācijas darbības gadījumā sabiedriskās ēkās.
"Lielākoties apsargu rīcība atkarīga no objekta iekšējiem noteikumiem," skaidroja tiesībsargs Juris Jansons.
"Normatīvo aktu līmenī nav paredzēts apsardzes darbinieka tiešs pienākums nekavējoties veikt evakuāciju trauksmes (signalizācijas darbības) gadījumā sabiedriskās (publiskās) telpās, kur atrodas cilvēki," teikts tiesībsarga atzinumā.
Lai situāciju mainītu, tiesībsargs rosina gan pārskatīt apsardzes darbinieku apmācību saturu, gan profesijas standartus.
Problēma nav tik daudz normatīvajos aktos, bet gan to piemērošanā - kā tiek uzraudzīts tas, vai darbinieki noteikumus ievēro, skaidroja Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Marcinkēvičs.
Savukārt Latvijas Drošības biznesa asociācijas pārstāvis Guntars Loba atzina, ka apsardzes darbinieku apmācības stundu skaits ir nepietiekams, ņemot vērā, ka šo profesiju mēdz apgūt cilvēki ar pamatizglītību.
Tā, piemēram, prasmes atbruņot uzbrucēju ar pistoli vai nazi tiek apgūtas sešu mācību stundu laikā.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
