Pedagogi rosina noteikt maksimālo skolēnu skaitu klasē  (8)

Pedagogi uzskata, ka minētais priekšlikums varētu veicināt izglītības kvalitāti un mazināt pedagogu pārslodzi. Minimālā skolēnu skaita noteikšana, viņuprāt, būtu īpaši nepieciešama sākumskolā un pirmsskolas izglītības grupā. Tāpat būtu jānosaka arī maksimālais kontaktstundu skaits vienā nedēļā, uzskata pedagogi.

Pedagogi rosina palielināt laiku, kas plānots stundu gatavošanai un darbu labošanai, to līdz 100% kāpinot matemātikā un valodās, līdz 80% - mūzikai, mākslai, mājturībai, sportam, psiholoģijai, filozofijai, bet līdz 90% - visiem pārējiem mācību priekšmetiem. Tāpat būtu nepieciešams palielināt stundu skaitu, kas plānots klases audzināšanai un individuālajam darbam ar skolēniem.

Būtu nepieciešams palielināt arī amata vienību skaitu, kas vajadzīgs mācību programmas izpildei, jo pēc aprobācijas otrā posma amatu vienību skaits ir nepietiekošs un izglītības iestādes nevar realizēt izglītības programmu, norāda LIZDA. Turklāt kontaktstunda jāattiecina kā astronomiskā stunda, nevis 40 minūšu ilga nodarbība, jo arī skolēnu starpbrīžos pedagogi ir atbildīgi par izglītojamajiem un veic pienākumus, piemēram, gatavojas stundu norisei, atbild uz skolēnu jautājumiem, uzrauga situāciju gaiteņos u.c. Modelēšanas periodā stundas ilguma koeficents bija 40/60, kas nozīmē, ka skolotājam netiek maksāts par starpbrīžiem, uzsver arodbiedrībā.

Tikmēr atbalsta personāls uzskata, ka būtu nepieciešams palielināt bibliotekāru amata vienību skaitu. Pēc konsultācijām ar arodbiedrības biedriem - izglītības iestāžu bibliotekāriem un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību - secināts, ka pedagogu darba samaksas jaunajā modelī bibliotekāriem paredzēts nepietiekami zems amata vienību skaits. Būtu nepieciešams palielināt arī logopēdu un psihologu amata vienību skaitu, kā arī jāparedz pedagogu palīgu, speciālo pedagogu, izglītības metodiķu amata vienības pietiekamā apmērā, uzsver LIZDA.

Patlaban jaunais modelis paredz, ka pašvaldība var noteikt izglītības iestādes vadītājam tiesības papildu saviem direktora amata pienākumiem veikt pedagoģisko darbu - vadīt mācību stundas -, bet savā darba laikā, nesaņemot par to papildu samaksu. LIZDA norādīja, ka, lai direktors saglabātu skolotāja kompetences vai iegūtu pedagoga darba kvalitātes pakāpi, jāvada sešas mācību priekšmeta stundas. Arī direktora vietnieki izglītības jomā, kuri pieņemti darbā uz pilnu amata vienību, tāpat kā skolu direktori, savā darba laikā var pasniegt mācību priekšmeta stundas, nesaņemot papildu samaksu. LIZDA gan uzsver, ka šajā gadījumā direktoriem un viņu vietniekiem ir jāpalielina šī brīža piedāvātā algas likme vismaz par 50 eiro.

LIZDA norāda, ka iestādes vadītājam ar izglītojamo skaitu līdz 100 ir jābūt uz pilnu amata vienību. Izglītības un zinātnes ministrija patlaban ir ieplānojusi tikai pusslodzi. Direktoram, kurš veic darbu godprātīgi, pienākumi nesamazinās atkarībā no skolēnu skaita izglītības iestādē, pauž arodbiedrībā.

Jau ziņots, LIZDA aicināja IZM līdz 24.martam sniegt izvērstu skaidrojumu par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, konkrētu amata vienību skaitu, amata algām un citiem konceptuāliem jautājumiem, jo patlaban bez skaidrības par pārmaiņu ieguvumiem no pedagogiem jūtama loģiska pretestība. LIZDA uzsvēra, ka lielā steiga, neskaidrība un IZM nespēja atbildēt uz pedagogu un skolu direktoru jautājumiem ir iemesls, kāpēc izglītības darbinieku vidū nav pārliecības par veiksmīgu notikumu attīstību. Steiga nedrīkst ietekmēt jaunā modeļa kvalitāti, uzsvēra arodbiedrība.

Tāpat ziņots, ka LIZDA saņēmusi 99 izglītības iestāžu pieteikumus sākt streiku, pirmdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Atbalstu streikam paudušas LIZDA reģionālās struktūrvienības Madonā, Jēkabpilī un Talsos. Struktūrvienības arodbiedrības vadībai iesniegušas savus balsojumus kā apliecinājumu gatavībai piedalīties brīdinājuma streikā. Tas nozīmē, ka 99 dažāda izglītības līmeņa mācību iestādes ir paudušas savu nostāju par labu streikam, apliecināja Mikiško.

Mikiško norādīja, ka pedagogu gatavība streikot skaidrojama ar neziņu par to, kā norit jaunā atalgojuma modeļa izveide. Izglītības iestādes sūta daudz jautājumu, jo valda liela neskaidrība un IZM nesniedz prasītās atbildes, sūdzējās arodbiedrības vadītāja, uzsverot, ka ministrija nav padarījusi savu darbu un informācija par atalgojuma modeļa izstrādi, kā arī citiem pedagogus interesējošiem jautājumiem nav pieejama pat IZM mājaslapā.