Tā trešdien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē atzina Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
"Jūs esat mūs nolikuši tādā lose-lose situācijā, un šī situācija mūs neapmierina. Ja mēs neakceptējam šos īpašumus, tad mūs apvainos, ka esam atteikušies no valdības labās gribas," viņš sacīja. Savukārt, ja kopiena pieņemšot trīs graustus, vienu sinagogu Kandavā, ko plānots atdot pašvaldībai, un vienu īpašumu, kas apgrūtināts ar īri, tā iegūs tikai finansiālu slodzi.
"Ēkas ir tādā stāvoklī, ka tās nevar ekspluatēt, jo Latvijas Republika nav vēlējusies 20 gadu laikā šo jautājumu atrisināt, un neviens šīs ēkas nav kopis. Kādu atbildi jūs no mums gaidāt?" vaicāja Krupņikovs.
Ebreju kopiena aicina restitūcijas jautājumu atrisināt vienā piegājienā. Proti, pēc tās aprēķiniem būtu jāizvērtē vēl 275 īpašumu atdošana vai to kadastrālās vērtības atlīdzināšana.
Ja tas tiktu darīts, kopiena izveidotu fondu, kuru pārvaldītu 11 ebreju pārstāvji, bet galvenais uzraugs būtu Finanšu ministrija. No fonda līdzekļiem tiktu atbalstīti dažādi projekti ebreju kultūras attīstīšanai, kurus varētu iesniegt jebkurš.
Komisijas deputāti diskutēja arī par citu ebreju organizāciju lomu. Biedrības "Šamir" juridiskais padomnieks Aldis Alliks uzsvēra, ka šī biedrība nav saņēmusi nevienu īpašumu un līdz šim no valdības puses ignorēta. "Lūdzu, ņemiet vērā, ka esam arī mēs," viņš teica.
Krupņikovs atzina, ka viena organizācija nevar pārstāvēt visus ebrejus, tāpēc tiek ievērots vairākuma princips kā jebkurā demokrātijā.
Deputāts Rihards Kols (NA) vērsa uzmanību uz dažādiem juridiskajiem aspektiem, tostarp to, vai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegusi kādu dokumentu par īpašumu atdošanu. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas skaidroto padome kā ebreju īpašumu mantiniece izvēlēta tās statūtu dēļ. To kritizēja gan Kols, gan viņa kolēģis Jānis Dombrava (NA), jo statūtus esot iespējams mainīt jebkurā brīdī.
Tāpat Kols pārmeta, ka padome " nav sena ar dziļām saknēm", un nav garantiju, ka tā pēc laika nesašķelsies, savukārt tās pārstāvētās organizācijas regresa kārtībā vērsīsies pret Latviju.
"Nedari citiem to, ko negribi, lai dara tev," atbildēja Krupņikovs, skaidrojot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, taču ne visi ir partijās, un ne visas partijas ir pārstāvētas Saeimā vai valdībā.
Dombrava arī interesējās, kā padomē tiek pieņemti lēmumi un vai tiek noskaidrots visu biedru viedoklis. Doma, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītājs Arkādijs Suharenko ir vienīgais, kam ir tiesības kaut ko lemt, ir sazvērestības teorija, uzsvēra Krupņikovs, piebilstot, ka lēmumus pieņem padome, valde, un tiek aptaujātas visas organizācijas.
"Esam gatavi jūs iesaistīt lēmumu pieņemšanā," viņš teica. Vienlaikus Krupņikovs piebilda - lai ko ebreju kopienu padome nedarītu, vienmēr kāds to apvainos par naudas piesavināšanos.
Komisija trešdien nekādus lēmumus nepieņēma, un tās vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš ( V) pieļāva, ka tikšanos ar ebreju organizācijām var nākties atkārtot. Vienlaikus viņš minēja, ka ir jāatrisina jautājums par citu organizāciju iesaisti, un, iespējams, īpašumu atdošanai jāveido īpašs fonds.
Jau vēstīts, ka izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti pieci likumprojekti par piecu nekustamo īpašumu nodošanu ebreju kopienai, kā arī viens likumprojekts, kurā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus.
Likumprojekti paredz ebreju kopienai bez atlīdzības nodot trīs īpašumus Rīgā - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības plānots nodot īpašumu Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.
Portāla "Delfi" izpēte liecina, ka pašlaik vērtīgākais no ebrejiem piedāvātajiem īpašumiem ir ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, kas pieder Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Īpašums nodots pārvaldīšanā Rīgas 3.arodskolai, un daļēji iznomāts. Tā kā nomnieki veikuši kapitālo remontu, administratīvā ēka ir ļoti labā tehniskajā stāvoklī.
Tikmēr pārējie četri īpašumi pašlaik netiek izmantoti un ir sliktā tehniskajā stāvoklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
