Tiesa, nokļūstot vada līmeņa operācijas vietā kļūst skaidrs - karavīri izvietoti slēpnī un uzvedas uzkrītoši klusu. Jāizturas tā, lai viņus nejauši nepamanītu un arī nesaklausītu. Par gailošas cigaretes uguntiņu nav ko pat domāt. Mežā nejūt arī skarbo vēju, kas pūta pretī pirms nokļuvām kuplo egļu aizsegā.
Paiet pusstunda, netālu kaut ko ātri ziņo kāds putns, varbūt sīlis. Iespējams, tā ir vēsts par tuvojošos pretinieku? Tomēr tā nav. Paliek gaišāks, bet karavīri guļ kā gulējuši un vēro pārdesmit metru attālo meža ceļu. Tūlīt sāksies. Tuvojas trīs ar brezentu segtas armijas mašīnas. Sākumā tām ļauj pabraukt garām pirmajam nodaļai un, kad visas trīs mašīnas iekļuvušas sev visneērtākajā ceļā ielokā, tiek atklāts uguns.
Sākumā tas ir viens šāviens, bet tūlīt tam pievienojas uguns no visiem pārējiem stobriem. Pretinieka spēki nav lieli un tā pretošanās apslāpst dažās minūtēs. Veiksmīgo uzbrukumu noslēguši, zemessargi organizēti viena nodaļa pakaļ otrai, kaujas vietu atstāj. Jau pēc kādām divdesmit minūtēm visi dodas uz 32.zemessardzes bataljona bāzi Rēzeknē.
Kapteiņa vērtējums
Kauju mežā novērojušais kapteinis Zigmārs Krišāns vēlāk portālam "Delfi" pastāstīja, ka šoreiz vads ticis izveidots no triju zemessardzes 34., 31. un 35. bataljonu izlūku vienībām. "Ņemot vērā, ka tā nebija viena vienība, ar paveikto esmu ļoti apmierināts. savu darbu labi padarīja vada komandieris, kas plānoja operāciju. Nedaudz neveiksmīgāka bija tīrīšana un atgriešanās pozīcijas. Bet kopumā, bija labi," uzsvēra 2004.gadā Irākas misijā ugunskristības ieguvušais kapteinis, kas ar zemessardzi strādā kopš 2007.gada sākuma.
Kopš tā laika padarīts daudz, zemessardzē uzlabojusies apgāde un interesantāks kļuvis apmācību process. Tas pievelkot, "Delfi" stāstīja Krišāns. Ārkārtīgi pozitīvi esot tas, ka par piedalīšanos mācībās tagad iespējams arī samaksāt.
Orientēšanās un zaļie cilvēciņi
Jau vēlāk pēc brokastīm kombinētais izlūku vads dodas atpakaļ uz Janopoles poligonu, kas atrodas pārdesmit minūšu ilga brauciena attālumā no Rēzeknes. Tagad tur atrodas robežsargu apmācību centrs. Sākumā instruktāža. Ar jauno uzdevumu, kas katram veicams individuāli, iepazīstina seržants Andris Svilāns.
Pilnā ekipējumā mežā nāksies sameklēt vienpadsmit pieturpunktus. "Iesiet pa vienam. Jāņem vērā, ka saskaņā ar leģendu jūs atrodaties Latvijas - Igaunijas pierobežā. Var gadīties, ka satiksiet vietējos iedzīvotājus. Viņi visi ir labvēlīgi noskaņoti. Mierīgi pasmaidiet un turpiniet savu ceļu," norādīja seržants. Seržants uzsver, ka mežā atrodas arī "zaļie" cilvēki. Ja pamana kādu, vajagot izvairīties no satikšanās, bet, ja tas neesot iespējams, atklāt uguni. Arī šis pretinieks būšot tikai viens cilvēks.
Sekoju 41 gadu vecajam zemessargam, veterinārārstam no Preiļiem Viesturam Polencam. Kad atrasts pirmais kontrolpunkts vaicāju, vai viņš esot gatavs iespējamajam pārbaudījumam kara formā.
"Uz šādu jautājumu tagad miera apstākļos nav iespējams atbildēt. Es labāk atturēšos no šādiem minējumiem," atbildēja Polencs, kas jau pirms nepilniem divdesmit gadiem iestājies zemessardzē. Ja veselība ļaušot, ārā nestāšoties.
"Zemessardze dod brīnišķīgu iespēju izrauties no ikdienas rutīnas. Kad divas dienas pavadi mežā un pēc tam atbrauc mājās, jūties ar milzīgu spēku uzlādējies!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!