Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai vajadzētu būt kā nepārprotamam brīdinājumam visiem tiem, kas joprojām cenšas okupēt brīvas un neatkarīgas valstis, trešdien, pieminot politiski represētos, pie Brīvības pieminekļa sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Viņš atgādināja, ka deportāciju laikā cilvēkiem tika liegts būt cilvēkiem un tas ir smagākais noziegums. Prezidents norādīja, ka nekas tāds vairs nedrīkst atkārtoties.
Bērziņš uzsvēra, ka visai pasaulei ir jāzina par Padomju Savienības pastrādātajiem noziegumiem un tam ļoti labi kalpo filmas un cilvēku stāsti. "Simboliski, ka mūsu tautas sēru diena sakrīt ar Māras dienu, kad, pēc tautas ticējumiem, koki izjūt sāpes," teica Bērziņš, atgādinot, ka Latvijas kokā smaga brūce tika cirsta otro reizi kopš 1941.gada deportācijām.
Kā ziņots, šodien visā Latvijā notiek Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi. 1949.gada 25.martā vairāk nekā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) tika aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni.
Pusdienlaikā Rīgā vairāk nekā 100 cilvēku ar klusu gājienu cauri Vecrīgai pieminēja komunistiskā genocīda upurus. Gājiens sākās pie Latvijas Okupācijas muzeja un virzījās cauri Vecrīgai uz Brīvības pieminekli.
Gājiena priekšgalā bija visu trīs Baltijas valstu karogi sēru noformējumā, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības karogs, aiz kura kopā ar apvienības vadītāju Gunāru Resno devās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Gājienā devās gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan jaunieši. Viņi uz Brīvības pieminekli gāja, savā starpā klusi sarunājoties. Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībniekus sagaidīja Nacionālie bruņotie spēki un vairākas valsts augstākās amatpersonas.