pensionāri, pikets
Foto: LETA

Tā kā Saeima ilgās debatēs nespēja vienoties par priekšlikumu palielināt neatliekamo minimumu pensionāriem, no darba kārtības tika izslēgts jautājums par partiju finansējuma dubultošanu.

Proti, deputāti Aija Barča (ZZS) un Andris Bērziņš (ZZS) bija iesnieguši priekšlikumu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma grozījumiem, ka pensiju neapliekamais minimums - summa, no kuras nav jāmaksā IIN - pieaugtu no 2820 eiro gadā līdz 3320 eiro gadā jeb no 235 eiro mēnesī līdz nepilniem 280 eiro mēnesī.

Pēc Barčas teiktā, vidējā pensija Latvijā, ņemot vērā valsts vecuma pensiju, izdienas pensiju, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, ir 279,14 eiro.

Toreizējais premjers  Ivars Godmanis 9. Saeimas laikā skaidrojis, ka neapliekamo minimumu pensionāriem nevar palielināt, jo tuvojas krīze. Ja arī tagad, zinot, ka krīze ir pārdzīvota, valsts nevar atļauties atbalstīt seniorus, tad "paliek pavisam skumji," klāstīja deputāte.

Savukārt partijas "Vienotības" un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kā šīs izmaiņas tiks finansētas. "Mēs pat īsti nezinām, cik lieli ir šie izdevumi, un mums nav paredzēts šos izdevumus jebkādā veidā segt," sacīja deputāts Imants Parādnieks (NA). Deputāte Ilze Viņķele ( V) uzsvēra, ka šādā veidā tiek pretnostatītas "vienlīdz jutīgas un vienlīdz sarežģītā stāvoklī esošas sabiedrības grupas", piemēram, nav skaidrs, kāpēc lielāks atbalsts nav vientuļajiem vecākiem.

Barča nobeigumā norādīja - ņemot vērā ilggadējo pieredzi parlamentā, negribētos, lai ZZS kļūst par "lielākajiem valdības gāzējiem", jo "Vienotības" runas liecinot, ka šīs būšot brīdis, kad pateikt - valdība krīt.

"Neizdosies, kolēģi. Jūs varēsiet naktī mierīgi gulēt," viņa teica, atsaucot savu priekšlikumu un solot to atkal iesniegt 2016.gada budžetam. Priekšlikumu atsauca arī Bērziņš.

Vēlāk "Vienotības", NA un ZZS pārstāvji aicināja izslēgt no Saeimas darba kārtības likuma grozījumus, kas paredz dubultot valsts finansējumu politiskām partijām.

Nebūtu godīgi un ētiski runāt par partiju finansējuma palielināšanu, kamēr nav atrisināts jautājums par atbalstu lielākām sabiedrības grupām, tostarp pensionāriem un skolotājiem, paziņoja deputāts Augusts Brigmanis (ZZS).

Jau vēstīts, ka pašlaik noteikts, ka valsts budžeta finansējumu piešķir partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Savukārt grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz, ka  šī summa sasniegs 1,42 eiro par katru iegūto balsi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!