Rīgas domē šodien aiz slēgtām durvīm norisinājās Iekšlietu ministrijas (IeM), Aizsardzības ministrijas un Rīgas pašvaldības organizēts informatīvs seminārs Rīgas reģiona pašvaldību vadītājiem par aktuāliem izaicinājumiem drošības jomā un pašvaldību lomu dažādu apdraudējumu gadījumos.
Pēc semināra vaicāts, vai ir nepieciešams sagatavot iedzīvotājiem bukletu par to, kā rīkoties kara gadījumā, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atbildēja, ka līdz karam "vēl neesam aizspēlējušies", jo saskaņā ar aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) pausto Latvijai šobrīd nav tiešu militāru apdraudējumu. Tā vietā ministrs uzskata par nepieciešamu pilnveidot apziņošanas sistēmu un sagatavot ieteikumus iedzīvotājiem par to, kā rīkoties cilvēku un dabas izraisīto ārkārtas situāciju gadījumos.
Jau vēstīts, ka Saeimas Pieprasījumu komisija tika iepazīstināta ar IeM sagatavotu iedzīvotājiem paredzētu ieteikumu projektu, kurā ir norādīta informācija, kā rīkoties kara gadījumā. Kozlovskis šodien norādīja, ka šie ieteikumi bija darba versija, tāpēc IeM tuvākajā laikā izvērtēšot un nākšot klajā ar slēdzienu, vai tiešām šodien tādi ieteikumi vispār nepieciešami, tomēr ministrs nav "pārliecināts, ka mums ir jādala kara gadījumam bukleti".
Vējonis savā komentārā bija vēl skarbāks un arī uzsvēra, ka nepieciešams vairāk runāt par gatavību civilās aizsardzības krīzes situācijām. Gan Iekšlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija sadarbībā ar partneriem NATO darot visu, lai nodrošinātu agresora atturēšanas efektu un lai jebkādas kara iespējamības Latvijā nebūtu.
"Nevajag mums pašiem sevi uzkurināt ar kaut kādām kara situācijām. Dienesti dara to, lai nekad šādas situācijas Latvijā nebūtu. Tāpēc vairāk ir jārunā par civilās aizsardzības krīzes situācijām - cilvēka vai dabas izraisītām krīzēm, kuras notiek samērā bieži," uzsvēra Vējonis.
Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sliecas domāt, ka visdrīzāk nepieciešami iedzīvotājiem bukleti par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, jo informētības pakāpe nav tā augstākā. "Ja veikalā cilvēki, dzirdot signalizāciju, apņemas vispirms izstāvēt rindu un pēc tam pamest telpas, tad acīmredzot tā ir akūta problēma izstāstīt, kā rīkoties šādās situācijās un citās līdzīga rakstura problēmās," uzsvēra mērs.
Amatpersonas arī žurnālistiem pastāstīja, ka seminārā diskutēts par valsts un pašvaldību savstarpējo sadarbību krīzes situācijās un ko nepieciešamas darīt, lai šo sadarbību uzlabotu un prastu cīnīties ar krīzes sekām. Diskusijas iezīmēja arī atsevišķas problēmas, pie kurām jāstrādā, piemēram, par rezervēm, un kā labāk informēt sabiedrību.
Iekšlietu ministrs pastāstīja, ka šajā seminārā arī izspēlēts scenārijs, kas saistīts ar pretterorisma operācijas realizēšanu pašvaldības teritorijā brīdī, kad teroristi ieņēmuši kādu objektu. Kozlovskis atgādināja, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā terorisma draudu līmenis ir zems, Eiropā vairākās valstīs tas ir vērā ņemams. Eiropas pēdējo mēnešu pieredze rāda, ka teroraktus izdara indivīdi, nevis lielas grupas, tāpēc dienestiem un pašvaldībai nepieciešams labi sagatavoties.
Seminārā analizētie jautājumi tiks apkopoti, lai pēc tam valsts un pašvaldības precizētu savas iekšējās procedūras krīzes gadījumam.
Šis bija jau otrais valsts organizētais seminārs. Pirmais bija nesen Latgales pašvaldību vadītājiem. Drīzumā plānoti semināri Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Iekšlietu ministrs gan skaidri neatbildēja, kādus scenārijus izspēlēs ar pārējo Latvijas reģionu pašvaldību pārstāvjiem, taču tas būs vērtējot kopējo valsts drošības situāciju.
Jau ziņots, ka IeM sagatavojusi iedzīvotājiem paredzētu ieteikumu projektu, kurā ir norādīta informācija, kā rīkoties kara gadījumā. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir sagatavojis savu bukleta projektu, kurā mazākā apmērā izskaidrota informācija par rīcību ārkārtas situācijā, taču tajā atšķirībā no IeM sagatavotās informācijas nav minēti vārdi karš vai bruņots konflikts.
Nesen abus projektus skatīja Saeimas Pieprasījumu komisijā. Deputātu vidū nebija vienprātības, kāda tieši informācija būtu jāiekļauj vienotā bukletā, turklāt komisijas spējas panākt tāda izplatīšanu ir ierobežotas. Tas acīmredzot būtu jālemj valdībai. Komisija nolēma informēt premjerministri, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas un Saeimas atbildīgo komisiju vadītājus par to, kuru no abiem variantiem izvēlēties, vai nepieciešams bukletos minēto informāciju uzlabot un kādā veidā šo informāciju iedzīvotājiem izplatīt. Tāpat nav skaidrības, cik daudz nepieciešams naudas, lai šādu informāciju iedzīvotājiem izplatītu.
IeM projekts sagatavots teju uz divām pilnām A4 formāta lapaspusēm. Tajā ietverta informācija par iedzīvotāju brīdināšanu, evakuāciju, ko likt "ārkārtas gadījumu somā", mājokļa un rezervju sagatavošanu, rīcību pirms karadarbības sākšanās, uzvedību kara darbības zonā.
Savukārt VUGD sagatavotais bukleta projekts par rīcību ārkārtas situācijā ir koncentrētāks atšķirībā no IeM sagatavotās informācijas, un tajā nav minēti vārdi karš vai bruņots konflikts un no tā izrietošās nianses. Tajā īsi izklāstīta informācija par rīcību ārkārtas situācijā, sagatavošanos ārkārtas situācijai un kā rīkoties, ja izcēlies plašs ugunsgrēks, ķīmiska avārija, plūdi vai vētra.
Teju visa bukleta projektā ietvertā informācija jau līdz šim bijusi pieejama VUGD mājaslapā. Bukleta izdošanai ugunsdzēsējiem šobrīd naudas nav.
Nesen Lietuvas Aizsardzības ministrija izdeva rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
