Straujumai var nebūt atbalsta Valsts kancelejas vadītājas nomaiņai, vēsta laikraksts  (38)

Dreimanes vadītā VK vairākos jautājumos esot paudusi partijai "Vienotība" netīkamu viedokli - par bankas "Citadele" pārdošanu, kritiskā atzinumā aicinot valdībai nelemt par tās pārdošanu investīciju fondam "Ripplewood", kā arī par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likteni, piedāvājot likuma grozījumus, kas vērtēti kā labvēlīgi biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam.

Tāpat VK sākusi diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kārtībā, kā amatpersonām tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam, kas varēja neapmierināt Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju (DP).

Tagad SAB devis signālu, ka augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam var zaudēt pati Dreimane.

Pielaižu jautājums var ja ne novērst, tad sarežģīt VK direktores nomaiņu, jo šī problēma skārusi arī koalīcijas partneru Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministrus, norāda laikraksts.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu lēmumu par VK direktora atbrīvošanu pieņem premjers, bet - pamatojoties uz valdības lēmumu, kurā "Vienotībai" būs jārod koalīcijas atbalsts. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis "Dienai" pieļāva, ka šis var kļūt par visas koalīcijas jautājumu, jo pašlaik ap Dreimani notiekošais viņam atgādinot "raganu medības". Neskaidras ir arī ZZS veselības ministra Gunta Belēviča izredzes saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Laikrakstam zināms, ka ZZS apspriedusi iespēju Dreimani aicināt uz Saeimas frakciju, tā netieši sniedzot viņai politisku atbalstu. Viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš apliecināja: ja premjere uz valdību virzīs lēmumu par Dreimanes nomaiņu, ar apvienības ministriem tiks spriests, vai to atbalstīt. Pielaides nepiešķiršana ir nobremzējusi NA jaunās paaudzes politiķu Baibas Brokas un Romāna Naudiņa politisko karjeru.

Tāpat laikraksts piebilst - Straujumas izredzes nomainīt VK direktori varētu apgrūtināt arī tas, ja patiesas izrādītos runas par vēlmi šajā amatā redzēt premjeres biroja vadītāju Ringoldu Arnīti. Tas neapmierinātu arī "Vienotības" spici, kas nav droša par pašas premjeres palikšanu amatā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām un prezidentūras Eiropas Padomē beigām. "Viņš ir vājš jau esošajā amatā," par Arnīti "Dienai" izteicās kāds "Vienotības" ministrs.

Dreimanes piecu gadu termiņš amatā beidzas pēc sešiem mēnešiem, un premjerei saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ir tiesības un pienākums viņu pusgadu iepriekš brīdināt, vai tiek plānots pagarināt darba attiecības.

Jau vēstīts, ka Dreimane šonedēļ saņēma informāciju par kārtējo viņas novērtēšanas atlikšanu, norādot, ka viņai jāierodas SAB.

Pēc Dreimanes teiktā, viņas vērtēšanas process ir kļuvis "tiesiski nekorekts un neobjektīvs, jo nav svarīgi ne sasniegtie mērķi, ne paveiktie darbi, ne kompetences, ne zināšanas, visu nosaka SAB".

Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, bet Valsts kancelejas direktore viņa ir no 2011.gada.

Valsts kancelejas direktores vērtēšanu veic Straujumas vadīta komisija, kurā darbojās arī Ministru prezidenta biroja vadītājs Ringolds Arnītis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis.