Streļčenoks rīkojies neētiski; nav piemērots amatam, secina 'Delna'  (104)

"Delna" novērtējusi KNAB vadītāja septiņas kompetences: ētiskumu, stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, orientāciju uz attīstību, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu. Pēc novērtēšanas "Delna" Starujumai paudusi uzskatu, ka Streļčenoks amatam nav piemērots.

Organizācija arī atzinusi, ka KNAB vadītāja komunikācija publiskajā telpā kopumā neliecina par ētikas normu ievērošanu. Kā būtisks ētikas normu pārkāpums vērtējama viņa vēršanās pret medijiem un nevalstiskajām organizācijām, pieprasot paskaidrot to paustos viedokļus. "Delna" arī paudusi viedokli, ka KNAB priekšnieks nespēj izskaidrot birojā notiekošo.

Vēl nevalstiskā organizācija norādījusi, ka Streļčenokam nepiemīt autoritāte kolektīvā, kā arī vadītāja prasmes, tādējādi viņš nespēj kļūt par komandas līderi. Savukārt Streļčenoka nespēja KNAB sakārtot iestādes personāla jautājumus, liecinot par stratēģiskas domāšanas un kompetences trūkumu.

Savu secinājumu "Delna" pamatojusi, norādot, ka KNAB saistošajos normatīvajos aktos ir konstatētas kolīzijas, taču tas vienlaikus neizslēdz faktu, ka "kompetentam vadītājam ir jāspēj rīkoties tiesiski un pieņemt tiesiskus lēmumus". "Delna" norādījusi, ka Streļčenoks pievēršas "sīkumiem", proti, administratīvo jautājumu risināšanai, nevis "svarīgiem un globāliem pretkorupcijas jautājumiem, ko no viņa sagaida sabiedrība".

Pēc izvērtējuma "Delna" norādījusi, ka Streļčenoks nav arī līderis pretkorupcijas jautājumos. Esot KNAB vadītāja amatā, kā arī viņa novērtēšanas periodā, Streļčenoks neesot izrādījis interesi, aktīvi iesaistījies un paudis viedokli būtiskos jautājumos.

Kā izvērtējumā minējusi organizācija, KNAB vadītājs savu viedokli nav paudis, piemēram, maksātnespējas, trauksmes cēlēju, tiesu sistēmas sakārtošanas jautājumos. Turklāt KNAB pašreizējam vadītājam neesot arī stratēģiskā redzējuma par korupcijas ierobežošanu valstī.

Tāpat "Delna" nav konstatējusi, ka viņš organizētu sabiedrisko diskusiju par būtiskiem pretkorupcijas politikas jautājumiem. Toties "Streļčenoks savu laiku velta KNAB administratīvo jautājumu sakārtošanai, prezentāciju pasniegšanai un iesaistās tikai sabiedrisko attiecību kampaņās, nevis viedokļa sniegšanā par valstī nepieciešamajām reformām korupcijas izskaušanā," secinājusi "Delna".

Vēl nevalstiskā organizācija Straujumai norādījusi, ka "Streļčenoks neapzinās savus trūkumus, tos neanalizē un neizdara secinājumus". To apliecinot fakti, ka, neskatoties uz iepriekšējo zemo novērtējumu, Streļčenoks savā darbībā nav mainījis izvēlēto vadības modeli, nav pievērsies un ar savu iniciatīvu nav aktīvi virzījis KNAB izstrādātās stratēģijas, nav centies kļūt par viedokļa līderi, nav spējis racionāli atrisināt konfliktus ar personālu iestādē.

Savukārt stratēģiskus jautājumus, kas būtu jāuzņemas pašam vadītājam, Streļčenoks deleģē padotajiem, norāda "Delna". "Tas rada situācijas, ka konkrētais jautājums neiegūst nozīmīgumu un tiek pakļauts riskam, ka netiks pienācīgi virzīts un apstiprināts. Šāda pieeja būtiskus jautājumus padara par formāliem. Streļčenoks vadības jautājumos paļaujas uz citiem, viņam trūkst sava stratēģiska viedokļa, kuru aizstāvēt un virzīt," savu secinājumu par Streļčenoka nespēju būt vadītājam argumentē pretkorupcijas organizācija.

Trūkstot līderības īpašībai un nemainot vadības modeli, birojā netiek pienācīgi nodrošināta labas pārvaldības principu ievērošana, secinājusi "Delna". Šo aspektu "Delna" vērtē kā kritisku, jo ar vāju KNAB vadītāju tiekot apdraudēta arī valsts drošība.

Kā izvērtējumā minējusi organizācija, KNAB vadītājam nevirzot iestādi skaidri un efektīvi, netiek nodrošināta "lielo" korupcijas lietu atklāšana saprātīgā termiņā. Tāpat "nenotiek mērķtiecīga un efektīva cīņa ar korupciju, jo KNAB un valsts pretkorupcijas stratēģiju izstrādā un virza zemāka līmeņa amatpersonas, kuras atbild par šauru funkciju un uzdevumu izpildi, nevis par sistēmisku un kompleksu pretkorupcijas jautājumu virzīšanu," valdības vadītājai norādījusi "Delna". Pēc tās domām šis pienākums jāuzņemas KNAB vadītājam, tāpēc šībrīža pieeja pretkorupcijas stratēģiju padara par formālu un neefektīvu.

Daloties novērojumos ar ministri, "Delna" skaidrojusi, ka Streļčenoks uzņemas atbildību un pieņem lēmumus par administratīvajiem jautājumiem, bet biroja vadītājs to nedara par sistēmiskiem pretkorupcijas jautājumiem un valstiski svarīgiem jautājumiem. "Streļčenokam pievēršot pastiprinātu uzmanību tikai administratīvajiem jautājumiem, netiek efektīvi nodrošināta KNAB pamatfunkciju izpilde, proti, korupcijas apkarošana un novēršana valstī kopumā," uzvērusi "Delna".

"Delna" atzinīgi vērtē Streļčenoka izvirzīto prioritāti par sabiedrības izglītošanu, taču norāda, ka netiek runāts par citām biroja vadītāja pretkorupcijas prioritātēm. Vēl kā pozitīvu aspektu biedrība norāda, ka Streļčenoks ir veicis iestādes iekšējo normatīvo aktu sakārtošanu un arī nodrošinājis finanšu resursu ietaupīšanu un pārdalīšanu, kas ļauj motivēt darbiniekus finansiāli. Taču "atsevišķos personāla jautājumos, kas skar strīdus, Streļčenoks nav spējis nodrošināt tiesisku risinājumu, neskatoties uz pretrunām normatīvajos aktos," "monētas otru pusi" uzsver 'Delna'. Savukārt tas, kā norādījis izvērtētājs, liecinot par nespēju pieņemt lēmumus sarežģītās lietās un vienlaicīgi grauj KNAB publisko tēlu. Turklāt arī traucē KNAB darbinieku darbu un nav motivējošs apstāklis.

Jau ziņots, ka, izvērtējot Streļčenoka darbu, "Delna" Straujumai paudusi viedokli, ka Streļčenoks nav piemērots KNAB vadītāja amatam.

Tāpat "Delna" norādījusi, ka jau tagad būtu jāsāk darbu pie KNAB vadītāja atlases procesa pārskatīšanas. Organizācija uzskata, ka līdzšinējais atlases process nav pietiekami efektīvs, lai KNAB tiktu pie kompetenta vadītāja.