Par Olaines izgāztuves sakopšanu var nākties maksāt tikai valstij, nesaņemot ES naudu  (65)

Latvijai bija iespēja pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējumam, lai attīrītu padomju laikā ķīmisko vielu rūpnīcu radīto izgāztuvi Olainē. Astoņu gadu laikā ministrijas un atbildīgie dienesti to nav izdarījuši, bet šādu ķīmisko izgāztuvju sanācijai Eiropa naudu piešķirs vēl tikai līdz gada beigām. Kā vēstī raidījums, pēc tam sākas jauns plānošanas periods ar jaunām prioritātēm, un tas nozīmē, ka Olaines izgāztuves sakopšanu var nākties veikt tikai par valsts naudu.

Bijušais padomju armijas izvešanas organizators un vēsturnieks Ilgonis Upmalis raidījumam norādījis, ka Olaines šķidro ķīmisko atkritumu glabātavas dīķus uzgājis arhīvā, pētot militāri rūpnieciskā kompleksa tautsaimniecību rūpnīcu darbību Latvijā. Līdz ar to Upmalis uzgājis arī dokumentus par Olaines farmācijas ražotnēm. Dokumentos par rūpnīcas pasūtījumu bijis redzams, ka lielākā daļa tur ir pasūtījumi priekš militāri rūpnieciskā kompleksa, priekš ķīmiskiem ieročiem un priekš psihotropiem ieročiem.

"Nekā Personīga" vēstī, ka Olainē ražotas ne tikai zāles, bet arī vielas ķīmiskajiem ieročiem. To apliecinot vairāki Latvijas arhīvos atrodami dokumenti ar atzīmi "slepeni". Olainē ražotās ķīmisko bumbu sastāvdaļas tālāk nosūtīja uz citām ražotnēm plašajā Padomju savienībā.

Bijusī Olaines domes priekšsēdētāja Aija Zandere, kas vadījusi pagastu laikā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi pētīt ķīmisko piesārņojumu, raidījumam atzinusi, ka aptuveni 300 metrus dziļajos urbumos "pumpēta iekšā visa Mendeļējeva tabula". Raidījums norāda, ka kopš ķīmiskā piesārņojuma pētīšanas līdz pat šodienai atbildīgā ministrija tā arī nav tikusi. Toties ministrija secinājusi, ka padomju laikā celto dīķu betona klājums ir caurs un ķīmijas no krātuvēm sūcas zemē.

2007.gadā toreizējais ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) lepni esot vēstījis par piesārņoto Latvijas vietu apkaršanu. Pēc ministra teiktā tam vajadzēšot 100 miljonus latu, taču liela daļa no nepieciešamā finansējuma tiks iegūta no Eiropas fondiem. Toreiz ministrs sacījis, ka Inčukalna gudrona dīķis un Olaines ķīmiskā krātuve būšot pirmie, bet darbi ilgs maksimums līdz 2012.gadam, vēsta "Nekā Personīga".

Gadu vēlāk valdība lēmusi, ka Olainē jāsāk tīrīšana, bet darbi kavējušies. Pagāja četri gadi līdz atbildīgā vides ministrija sāka gatavoties iepirkumam, taču pirmo pieteikumu Eiropas finansējumam ierēdņi nokavējuši. Tagad raidījums ziņo, ka 2014.gadā Valsts vides dienests izsludinājis jaunu iepirkumu, kura rezultāts tika vairākkārt pārstrīdēts līdz dienests nolēma, ka iepirkums jāpārtrauc.

Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs raidījumam sacījis, ka tā esot tieša Valsts vides dienesta atbildība un dienestā kādam par to jāsaņemot sods. Viņš norādījis, ka ministrija cenšoties saprast, kurš ir vainīgs. Kādam ir jāatbild, ka darbs, kas tiek uzdots, netiek veikts. Savukārt arī tagadējais aizsardzības, bet toreizējais vides ministrs Vējonis pie darbu kavēšanas vainīgs nejūtas. Esošo situāciju viņš skaidrojis ar to, ka "Latvijai nav bijusi pieredze šādu lielu projektu realizācijā". "Piesārņoto teritoriju attīrīšanā valsts vispār neguldīja naudu un es pieļauju, ka šajos projektos daudz kur arī valsts pārstāvji vispār mācās kā realizēt projektu, kas, protams, ir slikti," raidījumam savu viedokli paudis ministrs. Vienlaikus viņš atzina, ka tā ir problēma Latvijas videi, jo, nenorealizējot to pašu Olaines projektu, ir skaidrs, ka nākamajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam līdzekļi tam netiek plānoti.

Valda Dombrovska valdībā Edmunds Sprūdžs (RP) no 2011.gada oktobrim līdz 2013.gada decembrim bijis pārāk aizņemts, cīnoties ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu (ZZS), bet pēc viņa pusotru mēnesi VARAM vadījis Daniels Pavļuts (RP). Savukārt Pavļuta pēctecis bijis Einārs Cilinskis, kurš ministra amatā pavadījis trīs mēnešus. Cilinskis raidījumam skaidrojis, ka iepirkuma projekta pamatproblēma, viņam stājoties ministra amatā, bijusi tā, ka tas gadu nebija nekur virzījies. "Faktiski tobrīd jau bija neiespējami laika ziņā kaut ko panākt. Tad jau bija skaidrs, ka nevar iekļauties termiņos, ko prasa Eiropas iepriekšējā perioda projekti. Pamatproblēma bija, ka gadu viņš bija stāvējis valsts sekretāram uz galda," savu redzējumu atklājis Cilinskis, norādot, ka tobrīd valsts sekretārs bijis Aleksandrs Antonovs. Viņu Cilinskis atlaida par neizlēmību saistībā ar gudrona dīķu tīrīšanas projektu Inčukalnā.

Arī visnesenākais VARAM vadītājs Romāns Naudiņš (NA) raidījumam skaidrojis, ka viņa laikā Olaines ķīmisko vielu izgāztuve bijusi "viens no prioritārajiem projektiem". Pēc viņa stāstītā dokumentācija iepirkumiem bijusi sagatavota, turklāt viņš norādīja, ka Vides dienests savu darbu izdarījis. Taču bijuši vairāki pretendenti un "pārsūdzība pārsūdzības galā" neesot ļāvusi iekļauties termiņos, lai izmantotu Eiropas fondu līdzekļus. Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova atzinusi, ka nevar izslēgt, ka Latvija Eiropas naudu projektā neapgūst, taču uzdevums esot darīt visu iespējamo, lai tā nenotiktu.

Vides dienesta izsludinātajā konkursā uzvarēja kompānija "BAO", bet otrs pretendents "VentEko" iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Līdz ar to iepirkums tika apturēts. Taču, lai apgūtu Eiropas naudu, Olaines dīķi jāiztīra līdz gada beigām citādi valstij pašai būs budžetā jāmeklē 6,4 miljoni eiro.

Jauna iepirkuma rīkošanai trūkstot laika, tāpēc dienests meklēs juridisku ceļu iepirkuma atsākšanai. Arī uzņēmēji solījuši atrast tehnoloģijas, kas ķīmiju spējot pārstrādāt dažos mēnešos, taču precīzi tas būs zināms maija beigās. Iepirmu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile "Nekā Personīga" apstiprinājusi, ka atsākt jau pārtrauktu konkursu ir likumīgi un citas iestādes tā darījušas jau iepriekš. Savukārt pašreizējais VARAM vadītājs Kaspars Gerhards atzinis, ka "laika ir ļoti maz", taču savlaicīgi atsākot iepirkumu apgūt Eiropas fondu finansējumu vēl esot iespējams.