Elita Dreimane, Valsts kancelejas direktore
Foto: Publicitātes foto
Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane, kura četras reizes nav atsaukusies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) aicinājumam ierasties uz sarunu birojā, aicina pašu SAB ievērot Satversmi, respektējot viņas tiesības uz aizstāvību, proti, ļaujot ierasties uz pārrunām birojā kopā ar advokātu.

Dreimane pirmdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka viņa četras reizes SAB aicinājusi ievērot viņas tiesības uz aizstāvību, kas noteiktas Satversmē. Ja SAB atļaus sarunā piedalīties arī viņas advokātam, tad viņa ieradīsies SAB.

VK vadītāja uzsvēra, ka, iepazīstoties ar pērn pieņemto Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu jautājumos par pielaides atteikumu un anulēšanu, no kura izriet, ka persona tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret valsti, viņa sapratusi, ka SAB "var tikt pieņemts negatīvs lēmums attiecībā uz mani". Tieši tāpēc Dreimanei esot nepieciešams izmantot tiesības uz aizstāvību.  

Dreimane arī sacīja, ka viņas darbības novērtēšanas komisijas darbs un sastāvs neatbilst likumam, jo SAB nav šīs komisijas sastāvā, taču nezkāpēc pēkšņi viss ticis reducēts tieši uz SAB vēstuli, kuras saturs VK direktorei neesot zināms, un komisija intervijas laiku Dreimanei noteikusi tikai pēc tam, kad viņa būs pabijusi SAB.  

Dreimane sacīja, ka viņai pirmās pielaides kategorija valsts noslēpumam ir jau 14 gadus un nekādu problēmu šo gadu laikā ar SAB nav bijis.

Līdz ar to viņai radies jautājums par to, kas šobrīd notiek un kāpēc viņai kā šīs valsts pilsonei un ierēdnei netiek dota iespēja izmantot Satversmē garantētās tiesības.

Dreimane arī atzina, ka neizslēdzu to, ka viņa varētu zaudēt savu amatu, taču VK vienmēr iestāsies pret sistēmas nepilnībām arī jautājumā par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu.  

Patlaban pielaide valsts noslēpumam Dreimanei nav anulēta. Viņa gan atzina, ka tas būtu diskutējams jautājums vai tad, ja pielaide valsts noslēpumam tiktu atņemta, viņa varētu pildīt savus pienākumus. 

Dreimane pieļāva, ka neapmierinātību izsaucis VK darbs kopumā - kanceleja vienmēr nopietni norādījusi uz riskiem, kas saistās ar vienu vai otru projektu. Varbūt bijis kāds neērts VK sniegtais neatkarīgais atzinums, kas skāris kādas intereses. Tiešu pierādījumu gan viņai neesot, taču Dreimane redzējusi, kas notiek, kad VK paudusi savus atzinumus, piemēram, par daudzmiljonu investīciju strīdiem - pēc tam četriem VK augsta līmeņa ekspertiem atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Runa esot gan par "Winergy", gan "airBaltc", gan par to cilvēku, kurš izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumu, kuram iepriekš pielaide piešķirta, taču pēc tam, kad viņš strādājis pie KNAB likuma, SAB izsaucis viņu uz pārrunām. 

Jau vēstīts, ka SAB sācis pārbaudi par Dreimanes pielaidi valsts noslēpumam, bet nevar to pabeigt, jo Dreimane atsakās ierasties uz pārrunām.

Kopumā birojs nosūtījis Valsts kancelejas vadītājai jau četrus uzaicinājumus, uz kuriem nav saņemta atbildes reakcija. SAB direktors Jānis Maizītis raidījumam "Nekā Personīga" apliecināja, ka birojs var veikt papildus pārbaudi, lai noskaidrotu faktus. Maizītis skaidroja, ka "pastāv iespēja uzaicināt attiecīgo personu pārrunāt vai iegūt personas viedokli par šiem faktiem, lai tad izšķirtos vai tie ir būtiski nozīmīgi fakti un vai ir jāpieņem tāds vai citāds lēmums". 

Parasti gan aicinātās personas uz pārrunām ierodoties. Līdzšinējā SAB prakse liecina, ka parasti 99,9% gadījumu visas personas ir ieradušās, savukārt Dreimane jau divus nedēļas nav nedz personīgi ieradusies, nedz atsaukusies SAB aicinājumiem.

Maizītis norādījis, ka nule kā nosūtīts "šoreiz gan laikam pēdējais" uzaicinājums ierasties uz pārrunām. Pēc tam birojs lems par tālāko rīcību šādā situācijā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!