Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Arnis Zacmanis pastāstīja, ka ministrs izteicis rājienu Koļegovai saistībā ar Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekta neīstenošanu noteiktajā termiņā.
Disciplinārlietas komisija rosinājusi izteikt rājienu divām amatpersonām, no kurām viena ir VVD vadītāja. Pagaidām gan ministrs neplānojot izvērtēt Koļegovas piemērotību amatam, tomēr viņš ne reizi vien ir norādījis, ka VVD ir pārāk maza kapacitāte, lai uzņemtos tik apjomīgu sanācijas projektu vadīšanu.
Koļegovai jau februārī ministrs noteica vienu no bargākajiem sodiem, kādu amatpersona var saņemt, - algas samazināšanu uz četriem mēnešiem par 15%. Sods tika piemērots par amata pienākumu nepildīšanu saistībā ar vēsturiski piesārņotās vietas Sarkandaugavā sanācijas projekta īstenošanu. Proti, slēdzot līgumu par projekta īstenošanu, netika pārbaudīts, vai ir nepieciešamais finansiālais pamatojums. VVD bija secinājis, ka līgumu noslēgšanas brīdī Rīgas dome nemaz nebija apstiprinājusi nacionālo līdzfinansējumu 700 000 eiro apmērā.
Pārtrauktu iepirkuma procedūru un citu iemeslu dēļ VVD noteiktajā termiņā - līdz šā gada 1.aprīlim - neizdosies īstenot Olaines bīstamo atkritumu sanācijas projektu.
VVD pārstāve Jūlija Ņikitina iepriekš skaidroja, ka projekta īstenošana nenotiek vairāku iemeslu dēļ un iepirkuma process ir tikai viens no tiem. Projekta īstenošanu ietekmējusi arī atbildīgo darbinieku maiņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - šī iemesla dēļ VVD tika ieteikts nogaidīt ar projekta īstenošanu. Kā prioritārais projekts tika noteikts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Turklāt VVD Olaines sanācijas projektu pārņēmis bez papildu finansējuma, kas nozīmē, ka līdz šim viss darīts ar esošajiem cilvēkresursiem un finansējumu.
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projektam bija paredzēts atvēlēt 6,74 miljonus eiro. Par šo naudu bija paredzēta atkritumu izgāztuves būvju, inženiertehnisko konstrukciju demontāža un pēcsanācijas monitoringa sistēmas izveide. Sistēma paredzētu gruntsūdeņu piesārņojuma kontroles sistēmas ierīkošanu, virszemes ūdeņu kontroles sistēmas izveidošanu un likvidēto dziļurbumu kontroles sistēmas izveidošanu. Tāpat bija paredzēts, ka būs jārenovē meliorācijas sistēma un jāveic teritorijas rekultivēšanas un līdzināšanas darbi.