Bieži vien kompānijas, kas sniedz ugunsdrošības pakalpojumus, nenodrošina pakalpojumu augstāko kvalitāti, pirmdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Viņš atgādināja, ka pēc Zolitūdes traģēdijas cilvēki ugunsdzēsības signalizācijai pievērsa daudz lielāku uzmanību un viltus izsaukumu skaits pieauga par 300%. Tad konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ugunsdrošības pakalpojumus, bieži vien nedarbojas pietiekami godprātīgi un profesionāli.
"Tas arī ir iemesls, kāpēc pašlaik tiek rosināts, lai visas firmas, kas sniedz ugunsdrošības pakalpojumus, tiktu sertificētas vai akreditētas," skaidroja Eklons. Tādējādi VUGD zinātu, kādi cilvēki šajos uzņēmumos strādā, kāda ir viņu kvalifikācija utt.
VUGD par šo jautājumu runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), un cer, ka sertifikācija tiks ieviesta.
Deputāts Aleksejs Loskutovs (V) interesējās par to, vai iekārtas, kas ir pieejamas tirgū, arī būs sertificējamas. Eklons uzsvēra, ka šis būtu PTAC jautājums, taču arī šajā jomā notiek intensīvs darbs.
Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, runājot par cilvēku rīcību dažādos gadījumos, uzsvēra - ja ugunsdzēsēji nekonstatē ugunsgrēku, iedarbojoties ugunsdzēsības signalizācijai, tiek pieļauts, ka sistēma ir bojāta un atbilstoši normatīvajiem aktiem ēku var izmantot tālāk. Jānorāda, ka VUGD un policijas pārstāvji iepriekšējā komisijas sēdē atklāja, ka Ugunsdrošības noteikumu jaunajā redakcijā tiks noteikts, ka, ieslēdzoties kādas ēkas signalizācijai, iedzīvotājiem ir pienākums ēku uzreiz pamest.
Nekonstatējot aizdegšanos, glābēji var braukt prom, bet, ja ēkai ir konstrukcijas problēmas, tā var sabrukt, skaidroja Grišins. Tādējādi ugunsdzēsības sistēma nevar atrisināt visas problēmas.
Ja tiek pieļauts, ka pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētās ēkas ir nekvalitatīvas, ir pieejami tehniskie risinājumi, piemēram, sensori, kas konstatē ēkas svārstības, minēja Grišins. "Jautājums, vai valstī ar normatīvo aktu nepieciešams noteikt pienākumu bīstamās, publiskās vietās izmantot šādu ierīci," viņš piebilda.
Vērtējot Latvijas tirgotāju asociācijas ierosinājumu veidot jaunu videoklipu, kā tirgotājiem rīkoties apdraudējuma gadījumā, Valsts policijas pārstāvis atzina, ka ir labi veidot priekšrakstus, taču ar to nav pietiekami.
"Ar priekšrakstiem vien šeit nebūs līdzēts - katram uzņēmumam ir jādomā par darba drošības jautājumiem," teica Grišins, piebilstot, ka tirgotājiem ir pienākums algot noteiktu skaitu darba drošības speciālistu vai arī izveidot darba aizsardzības nodaļu uzņēmumā.
Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas pirmie secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Līdz šim Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot tirdzniecības centra "Maxima" jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
