Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Folkloristikas un etnoloģijas katedras profesore Janīna Kursīte atzinusi, ka latviskās Lieldienu tradīcijas ir tik cieši saaugušas ar kristietībai raksturīgajām, ka tās nav iespējams nošķirt, kā arī nav pilnīgi precīzi nosakāms, kad Latvijas teritorijā sāka atzīmēt Lieldienas. "Latvisko Lieldienu tradīcija ir tāda, ka tās savulaik iegūlās katolicismā vai savijās kopā ar luterisko ticību, lai pēc tam atkal atklātos jau kā kristīgas tradīcijas," norādījusi Kursīte. Kā piemēru šādai pagānisku jeb etnogrāfisku un kristietībā sakņotu Lieldienu tradīciju "saaugšanai" viņa minējusi, piemēram, ieražu svētīt un ripināt Lieldienu olas.
Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.
Lieldienas šogad Latvijā, tāpat kā katru gadu, tiks svinētas dažādos pasākumos. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu tajā, kā no ceturtdienas līdz Otrajām Lieldienām pavadīt laiku gan izdzīvojot savu ticību un piedaloties dievkalpojumos, gan vienkārši atpūšoties kopā ar ģimeni dažādos koncertos, piedaloties sportiskās aktivitātēs un apmeklējot muzejus.