No Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienām - dievkalpojumi, tautas ticējumi, šūpošanās un koncerti  (17)

Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena - diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts. Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas plkst.18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām. 

Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits - priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem. 

Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. 

Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē - Zaļā ceturtdiena. Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki. Tāpat Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena. Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu. Tāpat Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, jo tad vasarā kukaiņi nāks uz māju. Šajā dienā vajag "ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība".

Tautas gudrība arī vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara. Tāpat ticējums vēsta, ka tad, ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba, sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži, bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis. Cits ticējums vēsta: ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.

Zaļajā ceturtdienā bijis iespējams arī saprast, no kuras puses jaunām meitām brauks precinieki - "Zaļās ceturtdienas rītā ir jaunavām jākāpj uz kalna un jākliedz, tad uz to pusi, kur atskanēs atbalss, aizvedīs tautās", vai arī "ja grib zināt, no kuras puses brauks precinieki, tad Zaļās ceturtdienas rītā jākāpj uz akmeņa un skaļi jāgavilē; uz kuru pusi balss skan, no tās brauks precinieki"

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Ceturtdien Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs, kā arī Latvijas Romas katoļu baznīcas (RKB) draudzēs paredzēti dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit. 

Daugavpilī ceturtdien, plkst. 16, paredzēta Radošā darbnīca, kuras laikā  būs iespēja paša rokām izdekorēt stikla vāzi un izveidot pavasara ziedus no kreppapīra. Tā būs lieliska dāvana radiem, draugiem, kā arī lieliski papildinās svētku galda noformējumu. Darbnīca notiks biedrības ERFOLG telpās, Cietokšņa ielā 44, Daugavpilī. 

Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai - vietai, kur Viņš tika piesists krustā.

Plkst.15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lielās piektas (piektdienas) rītā priekš saules jāizslauka istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu.  Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk izdosies nākošā vasarā.  Tāpat šīs dienas rītā burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa  tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!"

Tautas gudrība iesaka: Lielajā piektdienā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā  būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies. 

Tāpat tautas ticējums vēsta, ka tad, ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas un šajā dienā govis jāper ar peramo slotu, tad vasarā mušas neēd. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels. Ticējumi arī vēsta, ka Lielajā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusu.

Ja lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un ieber ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu. Tautas gudrība arī iesaka Lielajā piektdienā ēst mārrutkus un dot tos arī lopiem, "lai nepiesistos nekāds ļaunums". Ticējumi vēsta, ka tie cilvēki, kas dzimuši lielajā piektā "tai stundā,  kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo dvēseles, un tās viņus mācot nost", kā arī "Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt".

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Rīgā Lieldienu pasākumi kristīgā noskaņā sāksies 3.aprīlī ar Lielās piektdienas lūgšanu gājienu - Ekumenisko krusta ceļu ar Svēto Rakstu lasījumiem, meditācijām un aktieru performancēm, tas sāksies plkst. 12 pie Sv. Jēkaba katedrāles, kad meditāciju teiks Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, un noslēgsies Doma laukumā, kur meditāciju teiks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Šajā dienā krusta ceļa gājieni paredzēti arī citās pilsētās. Vairāk informācijas par to, kurās pilsētās un cikos tiks iets krusta ceļš, pieejams šeit. 

Kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lielās piektdienas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit. 

Rīgā Lieldienu garīgo gaisotni varēs baudīt vairākos koncertos, kuri notiks Rīgas dievnamos. 3.aprīlī Sv. Jāņa baznīcā Lielās piektdienas koncertā dziedās kamerkoris "Ave Sol" kopā ar solistiem un pūtēju orķestri "Rīga", diriģentu Andri Veismani. Šajā dienā ar baroka mūzikas skanējumu, K. H. Grauna oratoriju "Jēzus nāve", notiks koncerts arī Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.

Tāpat Rīgā no 3. līdz 6. aprīlim atpūtas centrā "Lido" Krasta ielā 76 ikviens tiek aicināts svinēt Lieldienas neierasti zinātniskā garā, jo atpūtas centrs viesus lutinās ar unikālu iespēju baudīt populārā Igaunijas zinātnes centra AHHAA Lieldienu  atrakcijas.Tāpat būs iespēja apskatīt plašu lauku sētas dzīvnieku izstādi ar īpaši veidotiem dzīvnieku namiņiem. Lielus un mazus priecēs vairāk nekā desmit dažādu šķirņu truši, zosis, pīles, kazlēni, vistas un gaiļi. Paredzētas arī olu ripināšanas sacensības, šūpošanās un koncertprogramma.

Plkst. 11 Rīgas Centrāltirgū sāksies Lieldienu iešūpošanas pasākums, kurā būs iespējams piedalīties dažādās radošās un m mākslinieciskās aktivitātēs. 

Valmierā  Lielajā piektdienā plkst. 11, Ideju Māja aicina uz Bērnu rītu ''Ieskandinām Lieldienas''. Īpaša uzmanība tiks veltīta bērnu izglītošanai par senajām latviešu tradīcijām Lieldienu rītā. Tiek gaidīti bērni vecumā no 2 līdz 6 gadiem.  

Plkst.15 VJC "Vinda" notiks radošā pēcpusdiena - "Lieldienas izzinot". 

Tirdzniecības centrā "Valleta" no 3. līdz 6.aprīlim būs apskatāmi dažādu šķirņu truši no Ingunas Valdmanes "Trušu mājām".

Valkas novadā piektdien plkst. 11  parkā pie "Lugažu muižas" tiks dots starts krosiņam. Pēc skrējiena silta tēja un labāko sumināšana.

Ventspilī no 3.aprīļa līdz 6.aprīlim visi būs laipni gaidīti Ūdens piedzīvojumu parkā un Piedzīvojumu parkā, kur paredzētas dažādas atrakcijas - katapulta, batuts ar gumijām, rodeo bullis, bērnu autoskola, Meža kaķa bērnu trase (dzeltenā trase) un zaļā trase. Parkā ir uzstādītas arī vairākas šūpoles: Kīkinga šūpoles lielajiem un mazās šūpoles mazajiem, kuras varēs izmantot bez maksas.

Klusajā sestdienā šķiet, ka baznīcas liturģijā viss ir apstājies un kluss, bet šīs dienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu Baznīcas liturģijā - sākas Lieldienu vigīlija, kas, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē būšanu nomodā. Šim dievkalpojumam ir vairākas daļas un katrai no tām ir būtiska simboliska nozīme.

Dievkalpojums sākas ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tiek iedegta Lieldienu svece. Tā ir liela izmēra svece un simbolizē Kristu. Kristību laikā no šīs sveces tiek aizdegta kristību svece. Uz šīs sveces ir dažādi simboli: krusts, grieķu alfabēta burti alfa un omega, attiecīgā gada skaitlis un piecas naglas, kas simbolizē piecas kristus brūces kājās, rokās un sānā. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam. 

Pēc gaismas liturģijas tiek lasīti deviņi lasījumi - septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās Derības. Lasījumi stāsta par galvenajiem notikumiem cilvēces pestīšanas vēsturē vai arī skaidro ticības pamatus. Pēc Vecās Derības lasījumiem baznīcā dzied himnu "Gods Dievam augstumos". Sāk zvanīt baznīcas zvani un skanēt ērģeles, kas neskanēja kopš Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojuma. Šīs skaņas simbolizē Kristus ienākšanu pasaulē. Baznīcā sāk skanēt "Alleluja" dziedājums, no kura atturējās visu gavēņa laiku. Pēc lasījumiem notiek kristības solījumu atjaunošana un kristības, ja baznīcā ir cilvēki, kam jāsaņem Kristības sakraments. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti.

Atšķirībā no Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas, par Kluso sestdienu nav daudz ticējumu. Tiek atzīmēts, ka tā ir visklusākā no visām Klusās nedēļas dienām.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu vigīlijas dievkalpojumi.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Rīgā 4.aprīlī Klusās sestdienas dziedājumi skanēs Sv. Jāņa baznīcā, bet 5.aprīlī Sv. Pētera baznīcā būs koncerts "Lieldienu pārdomu stāsts" un Lieldienu koncerts S. Jāņa baznīcā. Torņakalna baznīcā apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt Džakomo Pučīni "Messa Di Gloria". Klausītāji uz garīgas noskaņas koncertiem gaidīti arī Kultūras centrā "Mazā ģilde".

Valmierā plkst. 18.00  Kultūras centrā notiks Klusās sestdienas garīgās mūzikas koncerts, Romas katoļu baznīcā notiks Dievkalpojums ar jaunas uguns un ūdens svētīšanu. Pēc pasākuma lūgšanas, dziesmas un apceres visas nakts garumā, savukārt plkst. 23:30 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā notiks Lieldienu nakts vigīlija, kurā piedalīsies vīru ansamblis.

Rēzeknē Sestdien, 4.aprīlī no plkst. 9  "O'Mammas gadatirgū Nr. 2" Kultūras un atpūtas parkā (Raiņa ielā 29a) ikviens aicināts iegādāties veselīgus mājražotāju gardumus svētku galdam un sagatavoties kopīgai ģimeniskai svētku baudīšanai.

Amatas novadā Lieldienas tiek gaidītas sportiskās noskaņās. 4.aprīlī un 5.aprīlī notiks Latvijas čempionāts ūdenstūrismā Amatas upē pie Zvārtes ieža. Skatītājiem un līdzjutējiem interesantākais laiks 4.aprīlī no plkst 13. Paredzēts nobrauciens no Kārļu tilta vai Zvārtes ieža tilta līdz Līgatnes - Kārļu tiltam, vai sprints atbilstoši ūdens līmenim. Slaloms pirms Zvārtes ieža. Tūrisma tehnika komandām. Tāpat 4.aprīlī tiem, kuri iepriekš pieteikušies, būs iespējams doties Lieldienu pārgājienā Cēsis - Amata - Ieriķi pa skaistāko Latvijas aktīvā tūrisma maršrutu, apskatot Amatas upes gleznainos krastus. Maršrutā smilšakmens ieži un alas, avoti, krustakmeņi un citas senatnes liecības.

Valkas novadā plkst.12 paredzēts "Lieldienu zaķu skrējiens" starts Ērģemes pieturā finišs pie Turnas tautas nama, pēc tam Līvijas un Mārtiņa Lieldienu zupa un pagasta bērnu dramatiskā kolektīva teatralizēts uzvedums "Raganiņu nedienas"

Plkst.14  Ērģemes pagasta iedzīvotāju vaļasprieku ikgadējās izstādes "Nebēdnīgās krāsas" atklāšana. Izstādi varēs apmeklēt līdz 20.aprīlim. Plkst.19 Ērģemes pagasta Galda spēļu čempionāta uzvarētāju apbalvošana un pagasta pašdarbnieku teatralizēts uzvedums "Kāzas", pēc tam balle kopā ar grupu "Kreisais pagrieziens"

Ventspils Piedzīvojumu parkā sestdien no plkst. 12 līdz 16 notiks olu krāsošana. Parka darbinieki būs sagādājuši izejmateriālus olu krāsošanai un vārāmo katlu, bet olas apmeklētājiem jāņem līdzi pašiem.

Liepājā  no plkst. 10 līdz 17 Rožu laukumā norisināsies ikgadējais mājražotāju un amatnieku Lieldienu tirdziņš, bet no plkst. 11 līdz 17 Liepājas Latviešu biedrības namā - dekoratīvo dzīvnieku izstāde, kas Liepājā ir jaunums un notiek pirmo reizi.

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" - kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga - tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums - kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu dievkalpojumi.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit. 

Rīgā Vairākos Lieldienu svētku pasākumos īpaši gaidīti bērni. Lieldienu tradicionālajos rituālos, šūpojoties, krāsojot un ripinot olas, dziedot, līdzdarbojoties dažādās aktivitātēs un vērojot priekšnesumus, varēs iesaistīties Kultūras un atpūtas centrā "Imanta", Kultūras pils "Ziemeļblāzma" parkā, pie Rīgas Kultūras centra "Iļģuciems", Mežaparkā, kinoteātrī "Splendid Palace", Kultūras centrā "Ritums", kā arī laukumā pie Brīvības pieminekļa, kur darbosies Jautrās Lieldienu šūpoles. Bērnus aicina arī uz Rīgas Porcelāna muzeju, kur notiks pasākums "Lieldienu zaķis, porcelāns un tēja", tajā darbosies arī izglītojoša radošā darbnīca.

Lieldienu koncerti notiks arī Rīgas Jūgendstila muzejā, VEF Kultūras pilī, Kultūras centrā "Mazā ģilde".

Brīvdabas muzejā Lieldienās 5.un 6.aprīlī no plkst. 10 līdz 16 risināsies ikgadējās svinības visai ģimenei ar folkloras kopu priekšnesumiem, rotaļām, olu kaujām, radošajām darbnīcām, amatnieku tirdziņu un citām izdarībām. Šogad galvenās aktivitātes notiks Kurzemes zvejniekciema pļavā, Gadatirgus laukumā pie lielajām šūpolēm un Kurzemes sētā.

No plkst.12 līdz 16 ar kārtīgu šūpošanos un rotaļām Mežaparkā paredzēta lustīga Lieldienu svinēšana, kas šogad būs veltīta pasaules tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām. Visas dienas garumā dažādās aktivitātēs un spēlēs apmeklētāji varēs izzināt gan latviešu, gan citu tautu kultūru un Lieldienu atzīmēšanas paražas - krāsot un piedalīties olu kaujās, kopīgi izrotāt stilizētu Olu koku, kā to dara Vācijā, doties Lieldienu, pavasarīgi rotātu, cepuru gājienā, kā to dara Amerikā, nobaudīt gigantisku, saulgriežiem par godu, franču stilā, gatavotu omleti, sēt kā bulgāri podiņā pašu saldāko Lieldienu ķirbi, kā arī darīt daudz ko citu. Pasākuma laikā Svētku pļavā uz skatuves ar īpaši sagatavotiem priekšnesumiem uzstāsies arī baltkrievu, lietuviešu, jakutu, uzbeku, slāvu, vāciešu, armēņu un citu mazākumtautību organizāciju pārstāvji.

Plkst.15.30 kā svētku dienas kulminācija būs īpašais Lieldienu Pavasara gājiens, kurā varēs piedalīties ikviens Mežaparka apmeklētājs, kas būs ieradies pavasara vai Lieldienu tematikai atbilstoši rotātā cepurē vai tērpā, izmantojot kādu pavasarīgu aksesuāru vai rotu. Atraktīvāko un interesantāko cepuru īpašnieki, saņems vērtīgas balvas. Pasākuma noslēgumā, ap plkst.16.Svētku pļavā visi Lieldienu viesi tiks cienāti ar gigantisko omleti, kuru plānots gatavot no vairāk nekā 1000 vistu olām.

Plkst. 19 Rīgas doma baznīcā notiks Lieldienu koncerts, kurā muzicēs ērģelniece, "Lielās mūzikas balvas 2014" laureāte Kristīne Adamaite un kvintets "The Sparkling 5". 

Jūrmalā  5.aprīlī no plkst. 13.00-16.00 tiks sagaidītas Lieldienas  Jūrmalas Brīvdabas muzejā. Paredzēta šūpošanās, mīklu minēšana, olu ripināšana, putnu būrīšu izgatavošana, trusīšu un zīda vistiņu izstāde. No plkst. 14.00-15.00 paredzēts riņķa dancis Jūrmalas jauniešu teātra vadībā "Ķepa pie ķepas, ļipa aiz ļipas".

Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35 plkst. 12.00 Biedrības "Balkānu zieds" rīkots Lieldienu pasākums "Ripo oliņa apkārt pasaulei"; piedalās akordeonists Radovans Popovs (Serbija), deju kolektīvs "Solo", kori "Jūrmala" un "Spārnos". Olu apgleznošanas darbnīcu vada viesmākslinieki no Horvātijas.atbalsta Jūrmalas pilsētas dome. Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110 no plkst. 13.00-16.00paredzēti dažādi pasākumi kopā ar folkloras kopu "Skance". Radošās darbnīcas visai ģimenei,  plkst. 13.30 Deju koncerts. Piedalās Jūrmalas Kultūras centra deju kolektīvi "Zālīte", "Tapa", "Vēlreiz", "Ābelīte", bet  plkst. 14.30 dziedās Normunds Rutulis. Plkst. 15 paredzēta izrāde "Lieldienu Zaķa skola" ar Čučumuižas rūķiem.

Valmierā plkst.8 Sv. Sīmaņa baznīcā notiks Kristus augšāmcelšanās dienas dievkalpojums, plkst. 8 Valmieras Romas katoļu baznīcā notiks Lieldienu dievkalpojums un plkst. 11 Lieldienu dievkalpojums ar dievgaldu paredzēts arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Plkst. 12 Pie Valmieras Kultūras centra notiks pasākums "Lieldienu jampadracis", bet plkst. 19 Valmieras Kultūras centrā notiks pavasara balle kopā ar grupu "Kolibri".

Rēzeknē Lieldienu pēcpusdienā - 5.aprīlī plkst. 16:00 Tautas deju koncertā "Iebrauca saulīte" Rēzeknes Kultūras namā (Brāļu Skrindu ielā 3) Rēzeknes deju kopas "Vadži" vidējās paaudzes un jauniešu kolektīvi kopā ar draugiem - Rēzeknes deju kopu "Dziga", Verēmu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu "Kūzuls" un Gulbenes vidējās paaudzes deju kopu "Apinītis" - kopā gandrīz 100 dejotāji izdejos pavasarīgi siltas un jautras dejas, dāvājot savu prieku un ļaujot skatītājiem sajust gaišu svētku piepildījumu.

Engures novadā 5.aprīlī plkst. 11 Lieldienas tiks svinētas Vēja dārzā kopā ar Zaķi Robi, Biti Zumzīti, Smārdes skolas bērnu tautas deju kolektīvu un folkloras kopu Milzkalnieki tiks ieskandēti, iedejoti un iešūpoti svētki. Paredzētas arī azartiskas olu ripināšanas sacensības.

Pēc svētku ieskandināšanas Vēja dārzā visi tiek aicināti uz Šlokenbekas muižu, kur no plkst. 13:00 - 18:00 ies vaļā Lieldienu jandāliņš. Muižas pagalms šajā dienā pārvērtīsies par nelielu, improvizētu Zoodārzu.  Darbosies mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kurā būs iespēja iegādāties dažādas garšīgas, veselīgas, interesantas un skaistas lietas.

Tērvetes dabas parkā no plkst. 12 ikviens tiek mīļi aicināts uz krāsaino Lieldienu svinēšanu. Rūķu sētā būs iespēja apskatīt krāsaini raibu Lieldienu olu izstādi un radoši līdzdarboties kopā ar Rūķu tēti un Rūķu māmiņu. Tāpat ikvienu gaida pūkaini mīļa tikšanās ar īstiem trušiem, kas Tērvetes dabas parkā salēkuši no Bauskas puses "Trušu pilsētiņas." Savukārt Atrakciju laukumā, uz Brīvdabas estrādes skatuves, apmeklētājus ar krāsaini muzikālu priekšnesumu priecēs dziedošais ansamblis "KPTT", un raitu danci griezīs Tērvetes novada deju kolektīvs "Avots". 

Amatas novadā Lieldienas tiks sagaidītas aktīvās noskaņās - 5.aprīlī turpināsies Latvijas čempionāts ūdenstūrismā Amatas upē pie Zvārtes ieža. Skatītājiem un līdzjutējiem interesantākais laiks būs no plkst 12. 

Plkst 11 paredzēta Lieldienu svinēšana "Rakšos". Šūpošanās gaisa balonā, muzikāli un kustīgi priekšnesumi, atrakciju parka "Lec un minies Rakšos" un kafejnīcas "Camel Cafe" atklāšana un, protams, kamieļi un lamas Lieldienu noskaņās. 

Dagdas novadā Dagdas Tautas namā (TN) plkst. 14 paredzētas Lieldienu lustes "Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ... Pavasaris klāt!", bet plkst. 22 Lieldienu diskotēka. 

Andrupenes TN plkst. 18 Lieldienu uzvedums "Atnāk gaiša Lieldieniņa", pēc pasākuma Latvijas un Baltkrievijas dabas foto izstādes "Zili zaļā pasaule" atklāšana, plkst. 21 - balle

Andzeļu TN plkst. 19 Lieldienu pasākums "Nāc nākdama Lieldieniņa", plkst. 21 - balle

Asūnes TN plkst. 16  Lieldienu izdarības Asūnes ciema parkā

Ezernieku TN plkst.13 Lieldienu pasākums lieliem un maziem "Raibās Lieldienas"

Konstantinovas TN plkst. 14 Lieldienu pasākums bērniem, plkst. 22 - balle

Svariņu TN plkst. 11 paredzēta svētku programma bērniem un jauniešiem "Lieldienu prieki", plkst. 20 Lieldienu balle pieaugušajiem

Svētdien Rietumu kristīgajā pasaulē sākusies Lieldienu oktāva, kad astoņas dienas tiek svinēts Kristus augšāmcelšanās notikums. Šīs svinības turpinās arī Otrajās Lieldienās.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienas rītā vajagot laukā saukt jeb šaut. No kuras puses atskanot atbalss, no tās puses nākšot brūte vai brūtgāns.  Tāpat meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā Lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un  puisim par to nezinot jāiedod. 

Ir arī šāds ticējums - puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer  varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām  dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un, ja kāda vairs nepatīk, vajag drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.  

Tāpat Lieldienas rītā meitai jāuzklāj skaisti sava gulta; kurš tad pirmais tur iesēdīsies, tam meita būs jāņem par sievu.

Tautas gudrība arī vēsta - ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki), kā arī Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju  jāķemmē, apiņos stāvot, tad tie aug skaisti un gari. Lieldienu rītā arī jāmazgājas pretsaules straumē, tad vasarā āda neapdegs.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu dievkalpojumi.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Rīgā pirmdien, 6.aprīlī, plkst. 11 Dzirciema un Dzegužkalna apkaimē risināsies tradicionālās orientēšanās sacensības "Lieldienu balva 2015", kurās par balvu cīnīties aicināti gan Elites grupas sportisti, gan ikviens orientēšanās sporta piekritējs, kā arī paraolimpiskās grupas sportisti. 

Saules muzejā bērniem paredzēta radošā darbnīca, savukārt vecākiem būs iespēja piedalīties ekskursijā,  lai iepazītu Lieldienu svinēšanas paradumus un Saules zīmju pielietojumu mūsdienās

Brīvdabas muzejā Lieldienās 5.un 6.aprīlī no plkst. 10 līdz 16 risināsies ikgadējās svinības visai ģimenei ar folkloras kopu priekšnesumiem, rotaļām, olu kaujām, radošajām darbnīcām, amatnieku tirdziņu un citām izdarībām. 

Rēzeknē Otrajās Lieldienās varēs izbaudīt sportisko gaisotni, vai nu pašiem piedaloties, vai dodoties atbalstīt Rēzeknes pusmaratona skrējējus. Starts visām Rēzeknes pusmaratona distancēm tiks dots ap plkst. 12 Festivāla parkā (Pils ielā 7). Lai gaidīšana līdz labāko sportistu apbalvošanai būtu jautrāka, no plkst. 14 līdz 15 Rēzeknes folkloras kopa "Vīteri" aicina ģimenes iesaistīties Lieldienu programmā un kopīgi mācīties tautiskās rotaļas.

Festivāla parkā papildus būs izvietotas Lieldienu interaktīvās vides instalācijas, kur mazie varēs izšūpoties, bet lielie rīkot olu ripināšanas sacensības.

Festivāla parkā no plkst. 10 darbosies arī svētku tirgus, kur varēs našķēties ar SIA "Rimora" uz vietas gatavotām gardām mājas pankūkām un iegādāties rokdarbus, bižutēriju, bērnu koka rotaļlietas, veikaliņa "Zaļais" piedāvātās dabiskās preces u.c., bērni varēs priecāties arī par trušiem zoosētā.

Savukārt Latgales vēstniecībā GORS (Pils ielā 4) 6.aprīļa vakarā plkst. 17 viesosies postfolkloras grupa "Iļģi" ar Lieldienu koncertu "Trīs rītiņi saule lēca", kurā izskanēs gan viens no krāsainākajiem un daudzveidīgākajiem "Iļģu" albumiem "Saules meita", gan fragmenti no folkroka operas ar Raiņa dzeju "Spēlēju, dancoju".

Valmierā pirmdien paredzēti arī dievkalpojumi katoļu un luterāņu baznīcās.  13:00 Valmieras Kultūras centrā notiks Mazo vokālistu konkurss "Cālis 2015".

Valkas novadā Valkā Lugažu laukumā plkst.10 paredzētas Lieldienu aktivitātes, olu krāsošana, ripināšana, bet plkst.12 skrējiens - pārgājiens "Lieldienu zaķis 2015"

Vijciema tautas namā plkst.11 būs Vijciema pamatskolas teātra kolektīva izrāde "Gudrības grāmata", kā arī konkurss mazajiem solistiem "Vijciema cālis 2015″. Plkst. 12:10 multiplikācijas filmu programma. Plkst. 14 Lugažu muižā paredzēts Lieldienu pasākums "Oliņ, čmoliņ, Lieldieniņ!"

Amatas novadā pirmdien, 6.aprīlī, plkst 12 Amatciemā, "Jonathan SPA Estate" Otrās Lieldienas lieliem un maziem. Būs gan zaķi, gan olas, gan mīklu minēšana, gan olu liķieris. Jāņem līdz divas vārītas olas, jo Amatciema reljefs ir labi piemērots olu ripināšanai. No 14.00 - 17.00 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā Lieldienu pikniks lieliem un maziem. Spēles, rotaļas, radoša darbošanās un pantāga gatavošana.

Daugavpilī  plkst. 12 paredzēts starpnovadu mazo vokālistu konkurss "Cāļu cālis 2015"