Šodien ir Lielā piektdiena, kad Rietumu kristīgajā baznīcā tiek pieminēta Jēzus Kristus nāves diena - tā tiek uzskatīta par arī par cilvēces grēku izpirkšanas dienu. Šajā dienā katoliskā baznīca lūdzas par visiem - ticīgiem un neticīgiem cilvēkiem.
Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai - vietai, kur Jēzus tika piesists krustā.
Jēdziens "Krusta ceļš" - Via Crucis - nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija Viņam piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzalemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos.
Mūsdienās Krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana. Tas ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas Katoļu baznīcā un arvien plašāku ievērību gūst arī citās konfesijās.
Plkst.15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu baznīcā netiek svinēta Svētā Mise.
Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.
Lielā piektdiena ir viena no trim svētajām dienām, jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas sākušās ar Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojumu, kad, saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts.
Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.
Baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas plkst.18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka ir pierasts teikt: Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara.
Rīgā devīto gadu notiks ekumenisks Krusta ceļš ar Svēto Rakstu lasījumiem, meditācijām un aktieru performancēm. Tas sāksies plkst.12 no sv. Jēkaba katedrāles, kad meditāciju teiks Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, un noslēgsies Doma laukumā, kur meditāciju teiks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Šī lūgšana ik gadus pulcē vairākus tūkstošus dažādu tautību un konfesiju cilvēku.
Šajā dienā krusta ceļa gājieni paredzēti arī citās pilsētās. Vairāk informācijas par to, kurās pilsētās un cikos tiks iets krusta ceļš, pieejams šeit.
Kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lielās piektdienas dievkalpojumi.
Ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.
Dievkalpojumu saraksts Latvijas Romas katoļu baznīcas draudzēs pieejams šeit.
Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit.
Lieldienu garīgo gaisotni galvaspilsētā varēs baudīt vairākos koncertos, kuri notiks Rīgas dievnamos. 3.aprīlī Sv. Jāņa baznīcā Lielās piektdienas koncertā dziedās kamerkoris "Ave Sol" kopā ar solistiem un pūtēju orķestri "Rīga", diriģentu Andri Veismani. Šajā dienā ar baroka mūzikas skanējumu, K. H. Grauna oratoriju "Jēzus nāve", notiks koncerts arī Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
