Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) grozījumiem Imigrācijas likumā iesniegusi priekšlikumu atcelt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi.
Politiskais spēks arī mudina noteikt dažāda veida ierobežojumus attiecībā uz atsevišķiem termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas gadījumiem.
Piemēram, nacionālā apvienība aicina atcelt iespēju ārzemniekam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniegt krievu valodā. Līdz ar to saglabātos iespēja dokumentus iesniegt latviešu, angļu, franču vai vācu valodā.
Iespējams, rēķinoties ar varbūtību, ka priekšlikums pilnībā atcelt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi var negūt atbalstu, atsevišķi VL-TB/LNNK deputāti iesnieguši priekšlikumus mainīt nekustamā īpašuma iegādes nosacījumus atļaujas saņemšanai.
Deputāts Gunārs Rusiņš (VL-TB/LNNK) rosina termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības minimālo slieksni Rīgā un Jūrmalā palielināt no 250 000 eiro uz 300 000 eiro. Citās administratīvajās teritorijās iegādājamā īpašuma nepieciešamā minimālā vērtība saglabātos iepriekšējā - pašlaik likumā noteiktie 250 000 eiro.
Parlamentārieši Rusiņš un Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) rosinājuši palielināt atļaujas iegūšanai iegādājamā nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību Rīgā un Jūrmalā no 80 000 eiro līdz 100 000 eiro, pārējās administratīvajās teritorijās saglabājot pašlaik likumā paredzētos 80 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka, tad nekustamā īpašuma vērtība Rīgā un Jūrmalā nedrīkstētu būt mazāka par 300 000 eiro, savukārt pārējā valstī saskaņā ar pašreizējo kārtību - ne zemāka par 250 000 eiro.
Krēsliņš tāpat aicina noteikt, ka pastāvīgo uzturēšanās atļauju pēc piecu gadu nodzīvošanas valstī ar termiņuzturēšanās atļauju nevarēs pieprasīt tās personas, kuras termiņuzturēšanās atļauju būs saņēmušas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem.
Tikmēr parlamentārietis Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) rosina, ka ārzemniekiem no vienas valsts pēc vairākiem nosacījumiem izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits nevarēs pārsniegt 30% no iepriekšējā gadā izsniegto atļauju kopskaita. Tas attiektos uz termiņuzturēšanās atļaujām, kas tiek izsniegtas par nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi, iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem vai ieguldījuma kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Savukārt deputāts un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) parlamentārais sekretārs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) rosinājis noteikt, ka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja ārzemnieks būs veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, iegādājies nekustamo īpašumu, slēdzis darījumu par pakārtotām saistībām Latvijas kredītiestādē vai iegādājies īpašam mērķim noteiktus bezprocenta valsts vērtspapīrus, izmantojot līdzekļus, ko pilnībā vai daļēji ir aizdevusi Eiropas Savienības dalībvalstī nereģistrēta kredītiestāde.
Kols un Latkovskis arī mudina likumā noteikt, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemniekam, kurš minētajos gadījumos saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, ir nodokļu parādi, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds.
Latkovskis tāpat rosina noteikt, ka tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem varēs piešķirt ārzemniekam, kurš būs saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas augstskolas pilna laika maģistra vai doktora programmas pēdējā kursa students. Tāpat viņš aicina papildināt likumā noteikto iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz Latvijā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, normatīvajā aktā nosakot, ka šajā laikā iekļaujas arī pēcdiploma prakse, kas nepārsniedz vienu gadu.
Savukārt partijas "Vienotība" pārstāvis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis rosina noteikt, ka ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, jo ir izglītības iestādes audzēknis vai pilna laika students, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā pie jebkura darba devēja.
Kā ziņots, Saeima marta sākumā nolēma līdz 2.aprīlim pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu grozījumiem Imigrācijas likumā.