Latvijā svin Lieldienas - kristīgas paražas un tautas ticējumi  (95)

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā, jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tika svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Tad arī tika svētīta uguns un aizdegta Lieldienu svece - Kristus simbols, kā arī svētīts Kristības ūdens. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjaunoja kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam. 

Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altāru pārsegi, kā arī garīdznieku stolas un liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu dievkalpojumi.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Baptistu draudzēs pieejams šeit. 

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" - kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga - tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums - kas Lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarsvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Rīgā Vairākos Lieldienu svētku pasākumos īpaši gaidīti bērni. Lieldienu tradicionālajos rituālos, šūpojoties, krāsojot un ripinot olas, dziedot, līdzdarbojoties dažādās aktivitātēs un vērojot priekšnesumus, varēs iesaistīties Kultūras un atpūtas centrā "Imanta", Kultūras pils "Ziemeļblāzma" parkā, pie Rīgas Kultūras centra "Iļģuciems", Mežaparkā, kinoteātrī "Splendid Palace", Kultūras centrā "Ritums", kā arī laukumā pie Brīvības pieminekļa, kur darbosies Jautrās Lieldienu šūpoles. Bērnus aicina arī uz Rīgas Porcelāna muzeju, kur notiks pasākums "Lieldienu zaķis, porcelāns un tēja", tajā darbosies arī izglītojoša radošā darbnīca.

Lieldienu koncerti notiks arī Rīgas Jūgendstila muzejā, VEF Kultūras pilī, Kultūras centrā "Mazā ģilde".

Brīvdabas muzejā Lieldienās 5.un 6.aprīlī no plkst. 10 līdz 16 risināsies ikgadējās svinības visai ģimenei ar folkloras kopu priekšnesumiem, rotaļām, olu kaujām, radošajām darbnīcām, amatnieku tirdziņu un citām izdarībām. Šogad galvenās aktivitātes notiks Kurzemes zvejniekciema pļavā, Gadatirgus laukumā pie lielajām šūpolēm un Kurzemes sētā.

No plkst.12 līdz 16 ar kārtīgu šūpošanos un rotaļām Mežaparkā paredzēta lustīga Lieldienu svinēšana, kas šogad būs veltīta pasaules tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām. Visas dienas garumā dažādās aktivitātēs un spēlēs apmeklētāji varēs izzināt gan latviešu, gan citu tautu kultūru un Lieldienu atzīmēšanas paražas - krāsot un piedalīties olu kaujās, kopīgi izrotāt stilizētu Olu koku, kā to dara Vācijā, doties Lieldienu, pavasarīgi rotātu, cepuru gājienā, kā to dara Amerikā, nobaudīt gigantisku, saulgriežiem par godu, franču stilā, gatavotu omleti, sēt kā bulgāri podiņā pašu saldāko Lieldienu ķirbi, kā arī darīt daudz ko citu. Pasākuma laikā Svētku pļavā uz skatuves ar īpaši sagatavotiem priekšnesumiem uzstāsies arī baltkrievu, lietuviešu, jakutu, uzbeku, slāvu, vāciešu, armēņu un citu mazākumtautību organizāciju pārstāvji.

Plkst.15.30 kā svētku dienas kulminācija būs īpašais Lieldienu Pavasara gājiens, kurā varēs piedalīties ikviens Mežaparka apmeklētājs, kas būs ieradies pavasara vai Lieldienu tematikai atbilstoši rotātā cepurē vai tērpā, izmantojot kādu pavasarīgu aksesuāru vai rotu. Atraktīvāko un interesantāko cepuru īpašnieki, saņems vērtīgas balvas. Pasākuma noslēgumā, ap plkst.16.Svētku pļavā visi Lieldienu viesi tiks cienāti ar gigantisko omleti, kuru plānots gatavot no vairāk nekā 1000 vistu olām.

Plkst. 19 Rīgas doma baznīcā notiks Lieldienu koncerts, kurā muzicēs ērģelniece, "Lielās mūzikas balvas 2014" laureāte Kristīne Adamaite un kvintets "The Sparkling 5". 

Jūrmalā  no plkst. 13.00-16.00 tiks sagaidītas Lieldienas  Jūrmalas Brīvdabas muzejā. Paredzēta šūpošanās, mīklu minēšana, olu ripināšana, putnu būrīšu izgatavošana, trusīšu un zīda vistiņu izstāde. No plkst. 14.00-15.00 paredzēts riņķa dancis Jūrmalas jauniešu teātra vadībā "Ķepa pie ķepas, ļipa aiz ļipas".

Jūrmalas Kultūras centrā Jomas ielā 35 plkst. 12.00 Biedrības "Balkānu zieds" rīkots Lieldienu pasākums "Ripo oliņa apkārt pasaulei"; piedalās akordeonists Radovans Popovs (Serbija), deju kolektīvs "Solo", kori "Jūrmala" un "Spārnos". Olu apgleznošanas darbnīcu vada viesmākslinieki no Horvātijas.atbalsta Jūrmalas pilsētas dome. Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110 no plkst. 13.00-16.00paredzēti dažādi pasākumi kopā ar folkloras kopu "Skance". Radošās darbnīcas visai ģimenei,  plkst. 13.30 Deju koncerts. Piedalās Jūrmalas Kultūras centra deju kolektīvi "Zālīte", "Tapa", "Vēlreiz", "Ābelīte", bet  plkst. 14.30 dziedās Normunds Rutulis. Plkst. 15 paredzēta izrāde "Lieldienu Zaķa skola" ar Čučumuižas rūķiem.

Valmierā plkst.8 Sv. Sīmaņa baznīcā notiks Kristus augšāmcelšanās dienas dievkalpojums, plkst. 8 Valmieras Romas katoļu baznīcā notiks Lieldienu dievkalpojums un plkst. 11 Lieldienu dievkalpojums ar dievgaldu paredzēts arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. Plkst. 12 Pie Valmieras Kultūras centra notiks pasākums "Lieldienu jampadracis", bet plkst. 19 Valmieras Kultūras centrā notiks pavasara balle kopā ar grupu "Kolibri".

Rēzeknē Lieldienu pēcpusdienā - 5.aprīlī plkst. 16:00 Tautas deju koncertā "Iebrauca saulīte" Rēzeknes Kultūras namā (Brāļu Skrindu ielā 3) Rēzeknes deju kopas "Vadži" vidējās paaudzes un jauniešu kolektīvi kopā ar draugiem - Rēzeknes deju kopu "Dziga", Verēmu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu "Kūzuls" un Gulbenes vidējās paaudzes deju kopu "Apinītis" - kopā gandrīz 100 dejotāji izdejos pavasarīgi siltas un jautras dejas, dāvājot savu prieku un ļaujot skatītājiem sajust gaišu svētku piepildījumu.

Engures novadā 5.aprīlī plkst. 11 Lieldienas tiks svinētas Vēja dārzā kopā ar Zaķi Robi, Biti Zumzīti, Smārdes skolas bērnu tautas deju kolektīvu un folkloras kopu Milzkalnieki tiks ieskandēti, iedejoti un iešūpoti svētki. Paredzētas arī azartiskas olu ripināšanas sacensības.

Pēc svētku ieskandināšanas Vēja dārzā visi tiek aicināti uz Šlokenbekas muižu, kur no plkst. 13:00 - 18:00 ies vaļā Lieldienu jandāliņš. Muižas pagalms šajā dienā pārvērtīsies par nelielu, improvizētu Zoodārzu.  Darbosies mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kurā būs iespēja iegādāties dažādas garšīgas, veselīgas, interesantas un skaistas lietas.

Tērvetes dabas parkā no plkst. 12 ikviens tiek mīļi aicināts uz krāsaino Lieldienu svinēšanu. Rūķu sētā būs iespēja apskatīt krāsaini raibu Lieldienu olu izstādi un radoši līdzdarboties kopā ar Rūķu tēti un Rūķu māmiņu. Tāpat ikvienu gaida pūkaini mīļa tikšanās ar īstiem trušiem, kas Tērvetes dabas parkā salēkuši no Bauskas puses "Trušu pilsētiņas." Savukārt Atrakciju laukumā, uz Brīvdabas estrādes skatuves, apmeklētājus ar krāsaini muzikālu priekšnesumu priecēs dziedošais ansamblis "KPTT", un raitu danci griezīs Tērvetes novada deju kolektīvs "Avots". 

Amatas novadā Lieldienas tiks sagaidītas aktīvās noskaņās - 5.aprīlī turpināsies Latvijas čempionāts ūdenstūrismā Amatas upē pie Zvārtes ieža. Skatītājiem un līdzjutējiem interesantākais laiks būs no plkst 12. 

Plkst 11 paredzēta Lieldienu svinēšana "Rakšos". Šūpošanās gaisa balonā, muzikāli un kustīgi priekšnesumi, atrakciju parka "Lec un minies Rakšos" un kafejnīcas "Camel Cafe" atklāšana un, protams, kamieļi un lamas Lieldienu noskaņās. 

Dagdas novadā Dagdas Tautas namā (TN) plkst. 14 paredzētas Lieldienu lustes "Oliņ, boliņ, čimpiņ, rimpiņ... Pavasaris klāt!", bet plkst. 22 Lieldienu diskotēka.