VARAM: Joprojām daudz īpašumu bez nostiprinātām īpašumtiesībām  (3)

Tas, ka daudziem īpašumiem nav nostiprinātas īpašumtiesības, nozīmē, ka tie nevar tikt izmantoti kapitāla ieguvei attīstības vajadzībām. Piemēram, pagājušajā gadā Zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu skaits bija 83,5% no valsts kopējās teritorijas, lai gan bija plānoti 95%. VARAM secina, ka noteiktais rādītājs nav sasniegts, jo īpašuma tiesību sakārtošana prasa arī finanšu ieguldījumus, kas, ņemot vērā ekonomisko krīzi, vairs nav tik viegli pieejami.

Lauku atbalsta dienests sniedzis informāciju, ka valstī 2014.gadā nekoptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes ir 294 000 hektāru, kas ir 12,4% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku pētījumiem 62,9% neizmantoto zemes platību kvalitatīvais novērtējums ir zemāks par 25 ballēm, kas liecina, ka pārsvarā neizmantotas ir zemes platības, kurās lauksaimnieciskā ražošana nav tik efektīva.

Savukārt Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati liecina, ka laika posmā no 2008.gada lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir samazinājies par 1%, tas ir par 0,1% vairāk, nekā plānots. Tas daļēji skaidrojams ar izaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju pārveidošanos mežā - šajā laika posmā par 1,1% ir pieaugušas mežu platības. Bet no tām zemēm, kas patlaban skaitās kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 51 000 hektāru ir aizaugušas. Eksperti prognozē, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju samazinājums turpināsies.

Kā vienu no lielākajām problēmām Zemes politikas pamatnostādņu īstenošanā VARAM min savstarpēji savietojamas informācijas trūkumu. Šāda situācija apgrūtina gan esošās situācijas analīzi, gan zemes politikas sasniegto rezultātu apzināšanu. Informācija par zemi tiek uzkrāta dažādās informācijas sistēmās, kuras uztur vairākas institūcijas. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, jāapmeklē virkne institūciju, jo informācija par zemi un tās izmantošanu tiek uzkrāta vismaz četru ministriju padotības institūcijās, turklāt dati tiek uzkrāti ne vienmēr savietojamos formātos.

Kā pozitīvās izmaiņas VARAM min izveidoto darboties spējīgo un efektīvo teritorijas attīstības plānošanas sistēmu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (TAPIS) ļaušot nākotnē nodrošināt efektīvāku plānošanas un arī informācijas iegūšanas par teritorijas atļauto izmantošanas procesu, teikts ziņojumā.

Ziņojumā tāpat tiek norādīts, ka arī nākamajā plānošanas periodā būs vairāki jautājumi, kas risināmi, lai nodrošinātu zemes ilgtspējīgu izmantošanu un zemes aizsardzību. Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams definēt stratēģiskos mērķus zemes izmantošanā, kā arī būtu risināmi jautājumi un plānojamas rīcības un dažādi pasākumi. VARAM uzskata, ka būtu jānovērš lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību samazināšanās, jāsamazina neefektīvi izmantotās zemes platības, kā arī jānodrošina zemes aizsardzība un jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās.