Pašpasludinātie "antifašisti" Latvijā maldina par savas kustības masveidīgumu - ir vērojama tendence ar zināmu regularitāti veidot arvien jaunas organizācijas, lai radītu iespaidu par kustības masveidību, taču patiesībā šajās organizācijās darbojas ierobežots skaits cilvēku, intervijā aģentūrai LETA atzina Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets.
Viņš skaidroja, ka Latvijā ir gandrīz 100 organizācijas, kas atbalsta Krievijas īstenoto tautiešu politiku Latvijā. Starp šīm organizācijām ir gan tādas, kas finansējumu no Krievijas saņem kaut cik regulāri, gan tādas, kas ir saņēmušas finansiālu atbalstu atsevišķiem projektiem, kā arī tādas, kas netiek finansētas no ārvalstīm.
Šo organizāciju dalībnieku skaits un aktivitāšu intensitāte var būt ļoti atšķirīga, tāpēc radīto risku līmenis arī ir dažāds. Ja aplūko, piemēram, tā saukto antifašistu organizācijas, tad šeit ir vērojama tendence ar zināmu regularitāti veidot arvien jaunas organizācijas, lai radītu iespaidu par tā sauktās antifašistu kustības masveidību, norādīja Mežviets.
Latvijas situācija nav unikāla, jo Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalsta organizācijas funkcionē arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā un citās Austrumeiropas valstīs. Tā ir Krievijas taktika atbalstīt šādu organizāciju veidošanu un darbību valstīs, kas ir tās ģeopolitisko interešu lokā, norādīja Mežviets.
Vaicāts, kas būtu jādara, lai šādas organizācijas savu darbību neturpinātu un tās būtu spiestas sniegt precīzu informāciju par naudas izcelsmi, DP priekšnieks norādīja, ka būtu jāveic izmaiņas likumos.
Viņš skaidroja, ka līdz šim valsts ir bijusi ļoti pretimnākoša nevalstiskajām organizācijām. Tas ir arī saprotams, jo pilsoniskajai sabiedrībai demokrātijā ir ļoti svarīga loma, taču ir jāapzinās riski, kurus rada šī situācija.
"Ir biedrība, kas aktīvi izsaka viedokli par aktuālajiem sabiedriski politiskajiem procesiem valstī, organizē dažādus publiskus pasākumus, brauc kā Latvijas nevalstiskā sektora pārstāve uz ārvalstīm, taču visas vai daļa šo aktivitāšu tiek finansētas no ārvalstīm. Tad kā intereses šī biedrība pārstāv - Latvijas pilsoniskās sabiedrības vai ārvalsts?" norādīja Mežviets.
Ja šīm organizācijām būtu pienākums ne tikai deklarēt savus atbalstītājus, bet arī nebūtu iespējas slēpt patiesos finanšu avotus, sabiedrība zinātu, kas šo biedrību finansē, un līdz ar to varētu arī vispusīgāk izvērtēt šīs organizācijas darbības mērķus un motīvus. Mežviets uzskata, ka iesaistītajām institūcijām ir jāsanāk kopā un vēlreiz jāizrunā šis jautājums, lai atrastu iespējami labāko balansu starp indivīda tiesību aizsardzību un nacionālās drošības interesēm.