Mārupes novads - iedzīvotāju ziņā visjaunākais; visvecākais – Strenču novads, atzīst demogrāfs  (13)

Viņš uzsver, ka Mārupes novads ir pārliecinošs līderis. Vidēji gados jaunāki cilvēki ir arī Ādažu, Garkalnes, Babītes, Ķekavas, Stopiņu un vēl citos Pierīgas novados.

Demogrāfs atzīmē, ka padomju gados iedzīvotāji plūda no laukiem uz pilsētām, arī Rīgu, bet pēc neatkarības atgūšanas parādījās pretēja virziena plūsma - daļa no pilsētas devās ārā, it īpaši jaunās ģimenes izvēlējās dzīvot tur, kur iespējams iegādāties vai uzbūvēt ģimenes māju, ir svaigāks gaiss un bērni spēlējas zālītē, nevis uz asfalta.

Bērziņš norāda, ka Mārupē bērnu ir divas reizes vairāk nekā cilvēku vecumā virs 65 gadiem: uz 100 bērniem tikai 49. "Tā ir visoptimistiskākā situācija, nekur citur valstī tik labu rādītāju nav. Nākamajās vietās ir Ādažu un Garkalnes novadi - attiecīgi 60 un 62," atzīmē demogrāfs.

Viņš piebilst, ka Strenču novadā, pēc tautas skaitīšanas datiem, uz 100 bērniem bija 190 cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, tātad tur novecošanās ir četras reizes lielāka nekā Mārupē.

Tāpat Bērziņš intervijā atzīst, ka pensionāru skaits arvien palielinās, un, ja senioru skaitu salīdzinām ar cilvēkiem, kas reāli strādās un pelnīs gan sev, gan bērniem, gan vecākajiem cilvēkiem, redzams, ka proporcija arvien pasliktinās.

Viņš atzīmē, ka pensiju sistēma būs jāpārkārto, jo agrākajos gados uzbūvētā kādā brīdī sabruks, būs ilgāk jāstrādā. "Pensiju sistēma daudzās valstīs atgādina finanšu piramīdu - vieni iemaksā, bet tērē pārējās paaudzes. Taču, ja iemaksu kļūst mazāk un vajadzības ir lielas, naudas pietrūkst. Tāpēc dažas valstis jau mainījušas pensijas vecumu, citas par to diskutē. Jo šīs pensiju sistēmas bija rēķinātas pavisam citai paaudžu proporcijai, kad veco cilvēku bija mazāk," atzīmē Bērziņš.

Viņš intervijā arī saka, ka nākotnē būs jāpārkārto arī veselības aprūpes sistēma, jo pašreizējā nebija paredzēta tik lielam veco cilvēku īpatsvaram. Cilvēka izdevumi veselības aprūpei strauji pieaug līdz ar vecumu, jo tad biežāk un smagāk slimo.

Tāpat ļoti nopietni valsts līmenī ir jādomā, kā nodarbināt tos, kuri ir gados vecāki, bet ar labu veselību, lai viņu potenciālu izmantotu - varbūt citā profesijā, varbūt pusslodzē vai daļslodzē, intervijā atzīst Bērziņš.