MNA konkrēto tiesas nolēmumu uzskata par "drosmīgu un bīstamu" tiesas rīcību, kas var ietekmēt visu maksātnespējas procesu uzraudzības sistēmu kopumā un dot nepareizus impulsus personām, kuras vēlas izmantot maksātnespējas procesus pretēji to mērķim. MNA lūgs Ģenerālprokuratūru iesniegt protestu par šo lēmumu.
Šo nolēmumu pieņēma tiesnese Jolanta Zaškina.
Latgales priekšpilsētas tiesa vakar Sprūda sūdzību apmierināja un atcēla MNA lēmumu. Šis nolēmums vairs nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka MNA pastāvēja pamatotas šaubas par Sprūda objektivitāti maksātnespējīgo "Peltes īpašumu" procesā. Kā uzzināja MNA, administrācija, pamatojoties uz Maksātnespējas likumā noteikto kompetenci, veica Sprūda darbības pārbaudi maksātnespējīgo "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā. Ar MNA 2014.gada 16.decembra lēmumu atzīts, ka attiecībā uz administratoru pastāv Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā - pastāv pamatotas šaubas par administratora objektivitāti.
Līdz ar to tika atzīts, ka administrators ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 20.panta otro daļu, neinformējot par to tiesu un MNA. Attiecīgi administratoram tika uzlikts tiesiskais pienākums informēt tiesu par to, ka uz viņu attiecas Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai maksātnespējīgā uzņēmuma maksātnespējas procesā.
Kā ziņots, Latgales priekšpilsētas tiesa 8.janvārī nolēma izbeigt "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesu un sāka ĀTAP, apstiprinot arī ĀTAP plānu. Par administratoru šajā lietā tika iecelts Juris Ķesteris, līdz ar to Sprūds šajā uzņēmumā vairs kā administrators nefigurē.
Žurnāls "Ir" pērn oktobrī rakstīja, ka MNA un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija saņemti iesniegumi par Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā. Tāpat žurnāls rakstīja, ka bijušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar šā uzņēmuma vērtīgās zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nebija lasāms.
"Peltes īpašumi" bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven Limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja Lūsim. Šī darījuma summa bija 3,2 miljoni eiro. Trīs nedēļas pēc cesijas līguma noslēgšanas administrators Sprūds atzina Lūša "Velven Limited" nodrošinātā kreditora prasījumu, turpinot darbu pie "Peltes īpašumu" zemes gabalu realizācijas.
Tāpat Sprūds nolēma neīstenot izsoli, bet gan pārdeva zemi AS "Sužu pussala". Tomēr par zemi "Sužu pussala" viņš nolēma samaksāt nevis ar naudas līdzekļiem, bet gan uzņemoties segt uzņēmuma parādu pret "Velven Limited", kurš savas prasījuma tiesības bija pārdevis Lūsim. Tādā veidā "Peltes īpašumu" parāds Lūsim tiek gandrīz pilnībā dzēsts, bet Lūša parādnieks tagad ir jaunais zemes īpašnieks "Sužu pussala".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
