Seile uzskata, ka VDK dokumentu izpētes komisijai labāk būtu atrasties TM pakļautībā  (6)

Seile sacīja, ka komisija veic ne tikai zinātnisko izpēti vien, līdz ar to citi veicamie darbi vairāk atbilstot TM kompetencei un komisijas darbs būtu bijis turpināms tur. Tomēr viņa respektē valdības lēmumu par komisijas nodošanu IZM.

To, kā varētu noritēt komisijas darbs, Seile pagaidām neskaidro, jo jāgaida 17.aprīlī paredzētais jaunais likums, kas ļaus darbu nodot Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtam.

Komentējot valdības lēmumu no komisijas izslēgt vairākus tās locekļus, Seile uzsvēra, ka grozījumus personālsastāvā virzīja TM, tos pamatojot ar attiecīgo institūciju iesniegumiem. Runājot par iespēju komisijā atjaunot no tās izslēgtos zinātniekus, Seile norādīja, ka jāsagaida jaunais likums.

"Kā mēs virzīsimies uz priekšu, ja nepārtraukti cits citā meklē kādas neizdarības?" norādīja ministre.

Kā ziņots, neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot Tieslietu ministrijai (TM), valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM.

Lēmums paredz IZM nodot komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas.

IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.

Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu izslēgšanu no tās. Pašreizējais speciālās starpdisciplinārās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) ir kļuvis par Saeimas deputātu un ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no komisijas locekļa pienākumiem. Komisijas locekle Solveiga Krūmiņa-Koņkova ar iesniegumu ir apliecinājusi savu atkāpšanos no komisijas locekles amata. Savukārt Daukštu no komisijas atsauc viņu izvirzījusī organizācija - Latvijas Okupācijas izpētes biedrība.

Jau ziņots, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot TM. Šāds lēmums pieņemts, jo tiek uzskatīts, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk. Tā kā komisijas uzdevumi esot specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tās darba administrēšanai ir nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM resors.

Tāpat ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas vienojās VDK dokumentu izpētes komisiju nodot LU pārraudzībā. Lai šādas izmaiņas notiktu, nepieciešams grozīt likumus - jāpārdala budžets uz LU un, iespējams, nepieciešams arī speciāls likums, kas dotu LU tiesības uz šī budžeta administrēšu. LU, sadarbojoties ar pašu komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības.

Šā gada februārī tieslietu ministrs Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju. Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdza valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.