Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis atkāroti nekandidēt uz prezidenta amatu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Andris Bērziņš Latvijas Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā. Saeima ar 50 balsīm Bērziņu augstajā amatā ievēlēja tik ar otru piegājienu.
Piedāvājam ieskatu dažās nozīmīgākajās prezidenta iniciatīvās un lēmumos, kā arī tajā, kādi bijuši atgadījumi, kas spilgti raksturo viņa prezidentūras termiņu.
Par savas demisijas cenu sola nepieļaut valsts valodas statusu krievu valodai
2011.gada nogalē Valsts prezidents Andris Bērziņš solīja darīt visu iespējamo, lai nepieļautu valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un neveiksmes gadījumā bija gatavs pat atkāpties no amata.
Tolaik viņš norādīja, ka referendumi ir Satversmē paredzēts demokrātijas instruments, ko var izmantot, taču neesot nekādu šaubu, ka nevienā tādā referendumā nav gaidāms, ka krievu valoda jebkad varētu kļūt par otru oficiālo valodu Latvijā.
,,Tas nav iespējams. Nu, vienīgais, ko es varu par valodu apsolīt, - kamēr no manis būs kaut kas atkarīgs šajā lietā, tas nenotiks. Un, ja notiks, tad es šo vietu noteikti atstāšu. Tur es varu pateikt droši, ja runa ir par valodu," teica prezidents.
2012.gada vasarā, reaģējot valodas referenduma jautājumā, un, lai nākotnē novērstu pārlieku vieglu referendumu rosināšanas kārtību, Valsts prezidents nosūtīja motivētu rakstu toreizējai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V ), kurā saskaņā ar Satversmi prasīja likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotu caurlūkošanu.
Saeimas deputāti pieņēma likuma grozījumus, kas paaugstina referendumu rosināšanai nepieciešamo parakstu „slieksni", paredzot, ka no 2015.gada referendumu rosināšanai jāsavāc apmēram 154 000 parakstu. Prezidents šo likumu izsludināja.
Satversmes preambula, eiro, valsts pārvalde – izsludina būtiskus likumus un rosina nozīmīgas iniciatīvas
Prezidentūras laikā Bērziņš izsludinājis virkni likumus. Ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas viedokli, prezidents izmantoja Satversmes 65.pantā noteiktās tiesības un iesniedza Saeimai likumprojektu "Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums", - tas bija viņa pirmais prezidenta amatā rosinātais likumprojekts un paredzēja noteikt ģerboņu tiesisko statusu un nodrošinās tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem.
2012.gada pavasarī jaunu investīciju piesaistei Bērziņš rosināja atļaut pašvaldībām piemērot 50% atlaidi zemes nomas maksai, ja zemi izmanto ražošanas objektu būvniecībai.
2012.gada nogalē viņš izsludināja jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas paredz, ka televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām būs aizliegtas politiskās reklāmas, bet 2013.gada sākumā prezidents izsludināja Eiro ieviešanas likumu.
Bērziņš 2014.gada 8.jūlijā izsludināja daudz apspriesto un ilgi tapušo Satversmes preambulu, savukārt tā paša gada nogalē viņš ierosināja palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, bet 2012.gada sākumā ķērās klāt valsts pārvaldībai, rosinot izstrādāt jaunu valsts pārvaldības modeli, jo spēkā esošā Latvijas valsts pārvaldības kārtība un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām "nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību". Viņš arī nāca klajā ar ierosinājumu dot lielākas pilnvaras Ministru prezidentam.
2015.gadā, neraugoties uz komercbanku protestiem, Bērziņš izsludināja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest tā saukto "nolikto atslēgu principu" attiecībā uz vienīgo parādnieka mājokli.
Otrreizējai caurlūkošanai prezidents nodeva arī grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzēja 150 000 eiro slieksni nekustamā īpašuma iegādei, pret kuru iespējams iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Saeima maijā nolēma palielināt šo slieksni līdz 250 000 eiro, atteikties no iepriekš noteiktās kvotu sistēmas. Pērnā gada 1.septembrī grozījumi stājās spēkā
Tāpat prezidents strikti norādījis, ka no viņa puses iniciatīva par tiesisku regulējuma partnerattiecībām, tai skaitā viendzimuma, nenāks.
Zolitūdes traģēdija ir slepkavība, pārliecināts prezidents
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdija ir daudzu neaizsargātu cilvēku slepkavība, par kuru vainīgajiem ir jāsaņem sods, pēc traģiskajiem notikumiem 2013.gada novembrī izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš.
2013.gada 21.novembra vakarā iegruva "Maxima" veikala griesti Zolitūdē. Kopumā 54 cilvēki zaudēja dzīvības, bet vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Policija par notikušo sāka kriminālprocesu.
Šī ir lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Ar Grībauskaiti nevienojas par gāzes termināļa izveidi
2012.gada martā Latvijas un Lietuvas prezidenti pārrunāja reģionālā sašķidrinātās gāzes (SNG) termināļa būvniecības jautājumu Baltijas reģionā, savstarpēji apliecinot, ka abas valstis turpinās virzīt katra savu SNG projektu, taču ņems vērā arī Eiropas Komisijas uzsāktās izpētes rezultātus.
Bērziņš tolaik Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei apstiprināja, ka Latvija joprojām uzskata: Baltijas reģionā ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā SNG termināla izveidei ir Latvija. Savukārt Lietuvas puse sacījusi, ka turpina virzīt savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas iecerēts Klaipēdā.
Lietuva 2014.gada nogalē sagaidīja Dienvidkorejā būvēto topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jauno kuģi "Independence", lietuvieši to uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Latvija aizvien meklē iespējas sava sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei.
Apšauba nabadzību Latvijā
2012.gada nogalē prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka apšauba vietējos un starptautiski veiktos nabadzības pētījumu datus, kas tolaik liecināja, ka nabadzības riskam pakļauts katrs piektais iedzīvotājs, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī (aptuveni 213 eiro).
Valsts prezidents paziņoja, ka informācijas esot vēl par maz, un, lai atklātu patieso situāciju, tā jāpēta vēl, un uz dažiem piemēriem nevar balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās.
Bērziņš uzskatīja, ka ir jāatrod metode, kura precīzāk novērtētu cilvēku reālos ienākumus, norādot uz lielo pelēkās ekonomikas sektoru, kas varētu ietekmēt statistikas datus, tāpēc no tiem nevar izdarīt secinājumus.
Šis valsts pirmās personas paziņojums izraisīja sabiedrībā sašutumu. Portālā "Manabalss" tika iesniegta iniciatīva, lai pieprasītu Valsts prezidenta Bērziņa demisiju.
Prezidents vēlāk par saviem izteikumiem atvainojās.
Pēc tikšanās ar Obamu cenšas uzlabot angļu valodas prasmes
Valsts prezidents Andris Bērziņš 2013.gadā publiski atklāja, ka mēģina uzlabot savas angļu valodas zināšanas.
Diskusijas par prezidenta angļu valodas zināšanām prezidentūras laikā raisījās vairākas reizes. Lielāko kritiku Bērziņš saņēma pēc Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
Tieši pēc tikšanās ar ASV līderi sekoja paziņojums par valodas prasmju uzlabošanu.
Bērziņš dusmojas: ‘Čali, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti, ja!’
Citkārt tik ieturētais Valsts prezidents gan vienreiz nesavaldīja emocijas kameru priekšā - 2012.gada septembrī, pirmajā skolas dienā, izkāpjot kopā ar dēlu no auto pie Valda Zālīša pamatskolas un ieraugot preses pārstāvjus, kas viņu tur gaidīja ar ieslēgtām kamerām, Bērziņš sadusmots sacīja: "Čali, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti, ja!"
Daudziem šādi prezidenta izteikumi šķita pārsteidzīgi un publiskai personai nepieņemami, jo, kā tolaik pauda arī vairāki politiķi, valsts pirmajai personai ar publicitāti ir jārēķinās.
Prezidents vēlāk par savu rīcību atvainojās.
Soču Olimpiskajās spēlēs sarokojas ar Putinu; neatsauc ielūgumu apmeklēt Latviju
2014.gada februārī Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Tomasa Baha rīkotajās vakariņās par godu XXII Soču ziemas Olimpiskajām spēlēm.
Ņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā, uz Sočiem atteicās doties daudzi rietumvalstu līderi, tostarp Vācijas, ASV un Francijas prezidenti. Arī Igaunijas prezidents nepameklēja Sočus.
Valsts prezidents izlēma tomēr uz lielo sporta notikumu doties personīgi.
Tāpat Bērziņš neatsauca Putinam iepriekš jau izteikto ielūgumu apmeklēt Latviju.
Pēc izteiktā apliecinājuma, ka ielūgums Putinam joprojām ir spēkā, pat ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Bērziņš izpelnījās pamatīgus sabiedrības pārmetumus. Lai gan tieši ielūgumu Bērziņš neatsauca, pēc pāris nedēļām valsts galva atzina, ka "zaudējis uzticību Kremlim".
Algu ziedo labdarībai
Prezidents: Krievijas darbība apdraud mieru un drošību pasaulē
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
