Apvienības valdes priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka tagad diskusijām par to, kuru kandidātu virzīt prezidenta amatam, jābūt straujākām.
"Laiks rādīs, vai būs viegli izvēlēties kopīgu kandidātu. Bet fakts, ka Andris Bērziņš nekandidēs uz otro termiņu, padarījis brīvākas rokas Zaļo un zemnieku savienībai," teica politiķis, norādot, ka līdz šim tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pauda atbalstu Bērziņa pārvēlēšanai.
Savukārt NA valdes loceklis Imants Parādnieks paskaidroja, ka laikā, kad Bērziņš stājās amatā, Latvija "sāka iziet no krīzes", taču pašlaik apstākļi ir mainījušies. "Saistībā ar situāciju Ukrainā, Krievijas agresiju ārpolitikai jābūt aktīvākai, plašākai, tam ir nepieciešams cits prezidents," uzsvēra Parādnieks.
Viņš atgādināja, ka NA labprāt prezidenta amatā redzētu Eiropas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, un pašlaik, kad Bērziņš ir darījis zināmu savu lēmumu, jautājums par kandidātu virzīšanu būs risināms vieglāk.
Vienlaikus Parādnieks uzskata, ka partijām "priekšā ir intensīvs kandidātu izvirzīšanas posms", vienlaikus paužot cerību, ka koalīcijas vienosies par kopīgu prezidenta amata kandidātu.
Jau ziņots, ka pirmdien, 13.aprīlī, koalīcijas partijas varētu pārrunāt situāciju pēc Bērziņa paziņojuma.
"Es daru zināmu, ka nebūšu viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam. Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā," piektdien paziņojumā pauž Valsts prezidents Bērziņš.
Bērziņš Valsts prezidenta amatā stājās 2011.gada 8.jūlijā. Prezidenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Likums paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Savukārt prezidenta vēlēšanām Saeimas sēde jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienu pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
