Vērtējot Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu nekandidēt otrajam termiņam, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra pauda pārliecību, ka gan Bērziņš, gan viņa pārstāvētā partija - Zaļo un zemnieku savienība - par atkārtotu ievēlēšanu cīnījās līdz pēdējam.
Skudra uzskata, ka "pēdējais piliens", izšķiroties par to, vai kandidēt, bijis partijas "Saskaņa" paziņojums par to, ka viņi šajā amatā labprāt redzētu Māri Riekstiņu.
Eksperts uzskata, ka piektdien vai pirmdien ZZS būtu jānāk ar paziņojumu par to, kā viņi vērtē sava kandidāta atteikšanos pretendēt šim amatam, kā arī par to, ko plānots darīt tālāk.
"Būtu naivi domāt, ka ZZS padomā nav cita kandidāta," sacīja Skudra. Tomēr viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja ZZS savu kandidātu nenosauks, tas netieši liecinās par to, ka ZZS uzskata, ka valdošās partijas nav spējīgas vienoties par kopīgu kandidātu. Tāpat tā būtu spilgta liecība tam, ka esošā valdība varētu ilgi nepastāvēt. Tomēr nespēja vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu nebūšot valdības krišanas iemesls, pauda Skudra.
Skudra norādīja, ka Bērziņš savā paziņojumā nav skaidri paudis to, ka viņam izdevies paveikt kādus nozīmīgus darbus, esot Valsts prezidenta amatā. Faktiski savā paziņojumā Bērziņš atzinis, ka savas prezidēšanas laikā nav notikusi vērā ņemama ekonomiskā izaugsme. Tomēr Bērziņš arī uzsvēris, ka, viņaprāt, viņš ir sekmējis eksportu, piebilda Skudra.
Tā kā Bērziņa paziņojumā nav minēti iemesli, kāpēc nolemts necīnīties par atkārtotu iespēju ieņemt Valsts prezidenta amatu, var rasties iespaids, ka šis ir paša Bērziņa izsvērts solis, norādīja Skudra, piebilstot, ka prezidents izvairījies runāt gan par ZZS atbalstu, gan arī par prognozēto nepietiekamo atbalstu Saeimā.
"Bērziņa paziņojums ir politiski spilgta vizītkarte - viņš ir izvairīgs vidusceļa gājējs," norādīja Skudra, turpinot, ka arī šajā paziņojumā prezidents izteicies tikpat miglaini, kā to darījis visu darbības laiku.
Vērtējot to, kā varētu izvērsties turpmākā cīņa par Valsts prezidenta krēslu, Skudra norādīja, ka patlaban neviens no iepriekš publiski izskanējušiem potenciālajiem amata kandidātiem nevarētu saņemt Saeimas vairākuma balsis, līdz ar to sarunas par iespējamajiem kandidātiem "sāksies no nulles punkta".
Tomēr svarīgi būtu zināt, pēc kāda modeļa notiks kandidātu izvēlēšanās, pauda Skudra. Viņš ir pārliecināts, ka pirms vēlēšanām būtu jārīko debates, lai kandidāti varētu parādīt, uz ko ir spējīgi, sacīja Skudra, papildinot, ka pretējā gadījumā tas būtu nedemokrātiski.
Jau ziņots, ka Bērziņš nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam.
Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam.
Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
