Koalīcijas partijas cer vienoties par kopīgu kandidātu Valsts prezidenta amatam  (51)

Visu koalīcijas partiju politiķi sacīja, ka turpinās sarunas ar mērķi vienoties par kopīgu kandidātu šim amatam, bet "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvji īpaši uzsvēra, ka valdības partneriem ir svarīgi virzīt vienu kandidātu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iepriekš bija vienīgais koalīcijas politiskais spēks, kas oficiāli lēma atbalstīt Bērziņa kandidatūru, ja viņš izvēlētos iesaistīties cīņā par šo augsto amatu. Pēc Bērziņa piektdienas paziņojuma ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis informēja, ka aicinās katru ZZS ietilpstošo partiju apsvērt un piedāvāt iespējamos Valsts prezidenta amata kandidātus, par kuriem varētu vienoties ar koalīcijas partneriem.

ZZS turpinās tikties ar koalīcijas partijām, lai strādātu pie kopīga kandidāta izvēlēšanās. Politiskais spēks apsvērs, kādus cienījamus cilvēkus uzrunāt, lai uzzinātu viņu gatavību kļūt par kandidātu uz Valsts prezidenta amatu.

Savukārt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa pieļauj, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu, jo "Vienotībā" un VL-TB/LNNK Bērziņa pārvēlēšanai viennozīmīga atbalsta neesot bijis. Politiķe akcentēja, ka valdību veidojošām partijām ir ļoti svarīgi vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu, nevis ievēlēt valsts augstāko amatpersonu ar ZZS, opozīcijā esošās "Saskaņas" un citu opozīcijas partiju balsīm.

Nākamajam Valsts prezidentam pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kopā ar valdību un parlamentu jāspēj garantēt drošība, kā arī ekonomiskā izaugsme, uzsvēra Āboltiņa. Runājot par turpmākajiem soļiem, "Vienotības" līdere pastāstīja, ka koalīcijas partijas turpinās sarunas ar mērķi vienoties par kopīgo kandidātu prezidenta amatam, kas varētu būt gan bezpartejisks cilvēks, gan arī kādas partijas pārstāvis.

Arī VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka valdības partneri turpinās sarunas par iespēju izvirzīt kopīgo Valsts prezidenta amata kandidātu. Viņš plāno nākamnedēļ iniciēt, lai koalīcijas partneri sāktu apspriest jau konkrētas kandidatūras prezidenta amatam, tostarp Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. VL-TB/LNNK politiķis uzskata, ka koalīcijai ir visas iespējas vienoties par kopīgo kandidātu. Līdz šīm koalīcija neesot vērtējusi konkrētas kandidatūras Valsts prezidenta amatam.

Koalīcijas politiķi galvenokārt pozitīvi izsakās par Bērziņa līdzšinējo darbību. Brigmanis prezidenta paveikto četros gados vērtē labi, norādot, ka Bērziņš ir izdarījis izvēli par savu dzīves ceļu, un politiķis viņam novēl aktīvi darboties tajā jomā, kurai viņš turpmāk izvēlēsies veltīt savu laiku. Arī Āboltiņa uzskata, ka Bērziņš savus pienākumus veicis "pēc labākās apziņas", domājot par valsti, nevis mēģinājis vairot savu popularitāti. Savukārt VL-TB/LNNK līderis Bērziņa darbību pagaidām atturējās vērtēt, jo prezidents vēl turpina pildīt amata pienākumus.

Opozīcijas politiķi savos vērtējumos ir atturīgāki, tomēr par Bērziņa lēmumu arī nav pārsteigti.

"Rīgā daudzi šovakar gribēs sarīkot uguņošanu, jo daudzi stūma Bērziņu uz šo soli," sacīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs, piebilstot, ka to darījuši gan politiķi, gan plašsaziņas līdzekļi un citi. Rezultātā Bērziņš tam ir ļāvies, uzskata Urbanovičs. "Saskaņas" politiķis atturējās vērtēt prezidenta darbību, uzsverot, ka "viņš joprojām ir mūsu prezidents un vēl var daudz ko izdarīt". Vērtēt prezidenta paveikto vajadzētu pēc viņa pilnvaru termiņa beigām, uzskata politiķis. Savu nostāju par iespējamiem prezidenta kandidātiem "Saskaņa" formulēt nesteidz.

"No sirds Latvijai" (NSL) līdere Inguna Sudraba sacīja, ka situācijā, kad valdošā koalīcija ir nolēmusi izvēlēties kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet no diviem koalīcijas partneriem nebija pārliecinoša atbalsta Bērziņa kandidatūrai, viņa lēmums nekandidēt uz otro termiņu vērtējams kā loģisks un saprātīgs. NSL savu pozīciju attiecībā uz Valsts prezidenta kandidātiem plāno formulēt rezolūcijā partijas biedru kopsapulcē 18.aprīlī.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienība (LRA) turpinās atbalstīt savu izvirzīto kandidātu Valsts prezidenta amatam - politiskā spēka līderi Mārtiņu Bondaru.

Kā ziņots, Andris Bērziņš piektdien paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu.

Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.

Jau ziņots, ka koalīcijas partijas sākušas sarunas ar mērķi vienoties par viena kandidāta izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam. Valdību veidojošās partijas nolēmušas arī tikties ar sabiedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu iedzīvotāju uzskatus šajā jautājumā.