Viņa sacīja, ka publiskajā telpā iepriekš jau notikusi diskusija par Valsts prezidentam nepieciešamajām kvalitātēm esošajā ģeopolitiskajā situācijā, pēc kā varēja spriest, ka varbūtība, ka politiskās partijas Bērziņu varētu ievēlēt uz otru termiņu, ir ļoti neliela. "Šajā situācijā politiķim labāk palikt atmiņā ar savu tautai tuvo piezemēto komunikāciju, Labas gribas manifestu pēc divvalodu referenduma 2012.gadā un paziņojumu Zolitūdes traģēdijas lietā, nevis ar negatīvu Saeimas balsojumu," sacīja politoloģe.
Komentējot iespējamos kandidātus uz prezidenta krēslu, Kažoka sacīja, ka Latvijas politiskajā telpā pašreiz neviens nezina, kas būs nākamais prezidents, tas gandrīz vienmēr bijis neprognozējami slēptā Saeimas balsojuma dēļ. Viņa uzsvēra, ka pēc publiskajā telpā izskanējušajām diskusijām un Bērziņa paziņojuma nekandidēt uz otru termiņu politiskajām partijām "jānāk klajā" ar daudz spēcīgākiem prezidenta krēsla kandidātiem. Kā viena no svarīgākajām kvalitātēm minēta topošā prezidenta spēja artikulēt Latvijas valsts intereses starptautiskā mērogā - pieredzējušu politisko līderu priekšā. "Topošajam prezidentam jāpiemīt spējai Latvijas intereses formulēt saprotami gan Latvijas tautai, gan arī starptautiskā mērogā," skaidroja Kažoka.
Vērtējot līdz šim publiski izskanējušos kandidātus - Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes (V), Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (LRA), Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita un Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa kandidatūru -, politoloģe sacīja, ka šo personu izredzes tikt ievēlētiem par prezidentu vērtējamas līdzīgi. "Mani nepārsteigtu, ja kāds no šiem kandidātiem kļūtu par prezidentu, tāpat nepārsteigtu arī, ja par prezidentu kļūtu kāds publiski neizskanējis kandidāts," sacīja Kažoka.
Kažoka pozitīvi novērtēja minētos kandidātus, uzsverot, ka viņiem ir pieredze komunikācijā ar spēcīgiem ārvalstu līderiem un "globālāks pasaules skatījums". Taču viņa arī uzsvēra, ka šiem cilvēkiem nepiemīt Bērziņam raksturīgā īpašība, kas augstu amatpersonu vidū vērojama reti un vērtējama pozitīvi, - tautai tuvais, piezemētais prezidentūras stils bez ārišķībām, kā arī spēja palikt mierīgam un samierināt dažādus Latvijā dzīvojošus cilvēkus, reizē neatsvešinot tos cilvēkus, ar kuriem viņam nesakrita viedokļi.
"Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā gan ar piezemētību un vēlmi nest mieru valstij nepietiek," atzina eksperte.
Kā ziņots, Bērziņš piektdien paziņojis, ka nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam.
"Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā!" norādīja Bērziņš.
Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam.