Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pērn iekšējās kārtības noteikumus vērtējis 115 skolās, 25% izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos nebija norādīta izglītojamā rīcība, ja viņš kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai, pastāstīja IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
Savukārt 27% izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos nebija norādīta vadītāja un pedagogu rīcība, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo.
Visos šajos gadījumos kvalitātes dienests uzdeva izglītības iestādēm noteiktajā termiņā aktualizēt iekšējās kārtības noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Pēc informācijas saņemšanas no izglītības iestādēm kvalitātes dienests veica pēcpārbaudi, nepieciešamības gadījumā informējot izglītības iestādi par konstatētajām neatbilstībām un atkārtoti lūdzot tās novērst.
Pērn pirmajos trijos mēnešos skolās reģistrēti 87 fiziskas vardarbības gadījumi, savukārt šogad fiksēti jau 97, palielinājies arī gadījumu skaits, ka tiek reģistrēta emocionālā vardarbība.
Policija uzskata, ka jāmaina tas, kā skolās tiek skatīti drošības jautājumi. Valsts policija uzsver, ka par drošību skolās atbild direktors, taču ne vienmēr ar to tiek galā. Tāpēc Valsts policija apņēmusies izstrādāt speciālu apmācības programmu, kā skolā parūpēties par drošu mācību vidi. Tās būšot praktiskas mācības par to, kā rīkoties dažādās situācijās.
Policija, ņemot vērā, ka vardarbība nesākas pamatskolā, aicina arī skolu pedagogus, direktorus, pašvaldību sociālos darbiniekus pievērsties pirmsskolas mācību iestādēm, jo daudzos gadījumos jau pirmsskolas vecumā bērniem esot novērojami "vardarbības aizmetņi".
Likumsargu sniegtā informācija liecina, ka šogad fiksēti arī 22 emocionālās vardarbības gadījumi.
Policija atgādināja, ka bieži vien skolotāji vardarbībai nepievērš uzmanību, tāpēc reizēm šādiem konfliktiem ir smagākas sekas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
