AS "Latvenergo" koncerna darbinieki ar ģimenēm sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" sagatavojuši vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras biedrības pārstāvji aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs, informē "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.
Sadarbība ar biedrību notiek jau piekto gadu, un šāda vides aktivitāte, veicinot zivju dabisko nārstu, ir "Latvenergo" papildus atbalstīta iniciatīva zivju resursu atjaunošanas programmas laikā. Tuvojoties nārsta laikam, ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms, kuram seko nākamais - to ievietošana Daugavā, pirms tam ievietojot dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju aktivitāti.
Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 centimetrus garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un pēc tam pa vidu tos ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukšu plastmasas pudeli vai kannu u.tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietoto priekšmetu lomu.
Kā stāstīja biedrības speciālisti, aprīlī ligzdas tiks izvietotas, lai veicinātu raudu nārstošanu, bet maijā šīs pašas ligzdas liks brekšu nārstošanai. Dabā ir novērots, ka raudu nārsta laiks ir, kad zied kļavas, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Tāpat novērots, ka uz šīm mākslīgajām ligzdām mēdz nārstot arī līdakas un līņi.
Videi draudzīga elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās nozīmē ne vien atjaunīgo energoresursu izmantošanu un drošu elektrostaciju ekspluatāciju, bet arī rūpes par apkārtējo vidi un bioloģisko daudzveidību, veicinot zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu, norāda Bidere.
Lai kompensētu hidroelektrostaciju darbības rezultātā zivju resursiem nodarītos zaudējumus, katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpnēs ielaiž vismaz 600 000 Baltijas laša un taimiņa smoltu un mazuļu, 700 000 vimbas, zandarta, sīgas un līdakas mazuļu, kā arī 5 000 000 nēģa un līdakas kāpuru. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic zinātniskā institūta "BIOR" zivjaudzētavas "Tome" un "Dole". AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir gandrīz 900 000 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!