Pielaides valsts noslēpumam piešķiršana skaidri jādefinē, norāda jurists  (49)

Paužot personīgo viedokli, Borovkovs uzsvēra, ka jebkurā valstī šādiem procesiem jābūt precīzi noteiktiem -  jābūt skaidriem noteikumiem, kā pielaide valsts noslēpumam tiek piešķirta, kādā kārtībā tas notiek. "Tas ir likumdošanas jautājums - lai process būtu sakārtots," viņš teica.

Vērtējot Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes, kurai gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu un kurai piedāvāta rotācija uz citu amatu, pausto vēlmi, ka pārrunās SAB būtu jāpiedalās arī viņas advokātam, Borovkovs teica, ka "likums to neaizliedz". Tādējādi arī šajā gadījumā nepieciešama diskusija, lai rastu risinājumu.

"Iespējams, gadījumos, kad tiek skatīti ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi, ir vērts runāt par to, ka arī advokātam jābūt īpašai pielaidei," skaidroja Borovkovs.

Viņš uzsver - šāds aizliegums pašlaik nav  noteikts, līdz ar to, ja persona jūtas tiesiski neaizsargāta, jādiskutē par risinājumu. "Pašlaik publiskajā telpā izskanējušie argumenti nav juridiski, tie vairāk ir patīk vai nepatīk līmenī," teica jurists.

Borovkovs pieļauj, ka par pielaides piešķiršanas kārtību un tiesībām izmantot advokātu varētu rosināt diskusiju arī Juristu biedrībā, jo pašlaik notiekošais diskreditē valsti kopumā.

"Tas ir jautājums par drošības dienestu darbību," viņš minēja, skaidrojot - ja  drošības dienestu darbība iziet ārpus noteiktajām robežām vai paliek nekontrolējama, tas nav labi un vieš bažas  par dienestu darbības atbilstību sabiedrības interesēm.

Borovkovs atzīst, ka jautājumi par pielaides piešķiršanas kārtību radušies arī iepriekš, piemēram, kad pielaide netika piešķirta toreizējai tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA), kura bija savas partijas "uzlecošā zvaigzne", taču tika noņemta "no trases ar drošības dienestu palīdzību".

"Šādām lietām jābūt skaidrām pašām par sevi," par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu uzsver jurists. Iespējams,  iespēja piešķirt pielaidi valsts noslēpumam būtu jāizvērtē pirms tam, kad kāda persona kandidē uz amatu, pieļauj Borovkovs.

Jau vēstīts, ka SAB ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Dreimanei, un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ieskatā viņa amatā palikt nevar - Dreimanei piedāvāta rotācija uz citu amatu, kur pielaide valsts noslēpumam nav nepieciešama.

Iepriekš Dreimane četras reizes neatsaucās  SAB aicinājumam ierasties uz sarunu birojā, aicina pašu SAB ievērot Satversmi, respektējot viņas tiesības uz aizstāvību, proti, ļaujot ierasties uz pārrunām birojā kopā ar advokātu.

Dreimane uzsvēra, ka viņas izvērtēšanas komisijas locekļu sniegtais novērtējums aritmētiski ir "ļoti labi", tomēr, lai arī SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tas būs izšķirošais faktors vērtēšanas procesā. "Tādējādi vērtēšanas process ir kļuvis tiesiski nekorekts un neobjektīvs, jo nav svarīgi ne sasniegtie mērķi, ne paveiktie darbi, ne kompetences, ne zināšanas, visu nosaka SAB. Šobrīd uz mani kā iestādes vadītāju tiek izdarīts spiediens un tiek klaji pārkāptas manas gan kā cilvēka, gan kā ierēdņa tiesības".