Prezidentūras mājaslapas izmaksas - desmit reizes lielākas nekā vidēji tirgū, vēsta laikraksts  (107)

Mājaslapas izstrāde budžetam izmaksājusi 118 tūkstošus eiro. Kāds mājaslapu izstrādātājs sarunā ar laikrakstu nodēvējis par "vidējas sarežģītības blogu". "Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi," norāda "Diena".

"Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, "nevelk". Tādas cenas neeksistē," pēc laikraksta lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs - vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Prezidentūras sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone kā attaisnojumu mājaslapas dārdzībai min to, ka, piemēram, Īrijas prezidentūras vietne izmaksājusi pat nedaudz dārgāk - 324 tūkstošus eiro, bet Dānijā prezidentūras mājaslapas veidotāji pēc šī pasūtījuma kļuvuši pat par veselu miljonu eiro turīgāki. "Prezidentūras mājaslapa ir centrālā vieta, kur pieejama visa aktuālā, ar Latvijas prezidentūru saistītā informācija. Būtiski, ka viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir digitāla Eiropa, tāpēc arī prezidentūras mājaslapa ir šīs prioritātes vizītkarte no dažādiem aspektiem," norāda Jākobsone.

Laikraksts vērš uzmanību uz to, ka Latvijas prezidentūras vietnes izstrādātājiem ar jaunradi gan nenācās nopūlēties, jo visu valstu prezidentūru mājaslapas veidotas itin kā pēc vienota šablona - atšķiras vienīgi krāsas un sadaļu izvietojums. To apstiprina arī "Dienas" rīcībā esošā mājaslapas izstrādes tehniskā specifikācija - izstrādātājiem tika doti ļoti konkrēti uzdevumi, tāpēc viņiem nenācās nopūlēties arī ar koncepcijas radīšanu. Savukārt par mājaslapas piepildīšanu ar saturu un tā tulkošanu vēl trijās valodās gādā prezidentūras darbinieki, un tā ir vēl cita izmaksu pozīcija.

Vietni eu2015.lv izstrādāja SIA "DIVI grupa" un SIA "Datorikas institūts DIVI", un līguma summa ir 170 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Summā iekļauta arī Ārlietu ministrijas (ĀM) mājaslapas modernizācija, kas bijusi vajadzīga, jo iepriekšējā versija neesot atbildusi "mūsdienu komunikācijas izaicinājumiem", skaidro iestādes pārstāvis Ivars Lasis. "Interaktīvu risinājumu", tostarp ārlietu ministra Edgara Rinkēvičs (V) izmantotās mikroblogošanas vietnes "Twitter", integrēšana ĀM vietnē izmaksāja 61, 8 tūkstošus eiro.

Tas ir pat 20 vai pat 30 reižu dārgāk nekā mājaslapu pilnveidošanas tirgus cenas ar visiem drošības risinājumiem, laikrakstam norāda uzņēmējs Lauris, kurš savu īsto vārdu publicēt nepiekrita. Viņš mājas lapu izstrādei pievērsies pēc karjeras valsts iestādēs un, novērtējis abas mājaslapas, kā arī uzzinājis to cenas, saka: "Domāju, ka tur no visa ir pa bišķiņam - ierēdņi inerces pēc pasūta nevajadzīgas funkcijas, kāds iebāž kabatā, [konkursa] specifikācija uzrakstīta konkrētiem "klientiem"". Uzzinot, kuri uzņēmumi tika pie pasūtījuma, Lauris min, ka "šādas firmas specializējas noteiktā nišā - pakalpojumu sniegšanā valsts un pašvaldību iestādēm".  "Viņu stilā ir algot esošos vai bijušos ierēdņus, kuriem valsts iestādēs ir sakari daudzos līmeņos, un tālāk tiek ražotas tikai viņiem pielāgotas iepirkumu specifikācijas," teicis uzņēmējs.

SIA "DIVI grupa" valdes priekšsēdētājs Valdis Bērziņš laikraksta lūgumam sazināties nav atsaucies.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem vairumā publisko iepirkumu, kuros uzvarējusi SIA "DIVI grupa", tā bijusi vienīgais pretendents. 2014. gadā ar valsti noslēgti līgumi par vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, veicies arī iepriekšējos gados, un pasūtītāju lokā ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vairākas pašvaldības, gan četras ministrijas - Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Izglītības un zinātnes -, kā arī to paspārnes aģentūras.

Savukārt SIA "DIVI grupa" radniecīgā SIA "Datorikas institūts DIVI", kuras valdes locekle ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes docente Zane Bičevska, regulāri tiek pie vērienīgiem un arī nelieliem, taču ienesīgiem valsts pasūtījumiem, piemēram, AS "Latvijas valsts meži" mājaslapas sistēmas papildināšanu viņi pērn veica par 21,5 tūkstošiem eiro, bet kopējais klientu loks ir plašs - Latvijas Gaisa satiksme, Rīgas dome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra u.c. Apvienojot spēkus, abi vidēji lielie uzņēmumi 2014. gadā vien tika pie publiskiem pasūtījumiem vēl teju pusmiljona eiro apmērā, un liels nopelns te ir prezidentūrai.

Premjere Laimdota Straujuma (V) norāda, ka prezidentūrai ir noteikts budžets, un katras iestādes vadītājs atbild par tēriņiem, savukārt vēlāk to pārbaudīs Valsts kontrole. "Es negribu tagad domāt, ka valsts sekretāri grib tērēt, lai būtu iztērēta nauda. Kāpēc lai viņi to gribētu? Ir papildu izdevumi, papildu braucieni, līdz [prezidentūras] pusgada beigām nevaram paredzēt, kas vēl var notikt. Ja uzskatāt, ka ir kāda nelietderība, tad sakiet, un ir jārīkojas," viņa teica.

Prezidentūras mājaslapu ik dienu apmeklējot vidēji 2500-3000 cilvēku, vairums viesu ir no Latvijas, Beļģijas, Vācijas, Lielbritānijas un Francijas, bet daudz interesentu esot arī no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Latvija ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus ieņem no šā gada 1.janvāra līdz 1.jūlijam.