Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ģenerālprokurora amatam izvirzījis patlaban šajā amatā esošo Ēriku Kalnmeieru. Tagad viņa kandidatūra būs jāvērtē Tieslietu padomei.
Bičkovičs trešdien žurnālistiem sacīja, ka Tieslietu padomes sēde, kurā tiks vērtēta Kalnmeiera kandidatūra, plānota pirmdien. Pozitīva lēmuma gadījumā par Kalnmeiera apstiprināšanu būs jābalso Saeimas deputātiem.
Savu lēmumu uz Tieslietu padomi virzīt Kalnmeieru Bičkovičs pamatoja, sakot, ka regulāri seko līdzi publiski pieejamai informācijai par prokuratūras darbu. Tāpat gadskārtējā prokuratūras sanāksmē Kalnmeiers ir sniedzis detalizētu prokuratūras darba analīzi.
Bičkovičs norādīja, ka, tiekoties ar abiem kandidātiem, kā arī izvērtējot citas iespējamās alternatīvas Kalnmeieram un otram pretendentam - Jānim Ilsterim, viņš guvis pārliecību, ka prokuratūras darbs līdz šim ir vērsts uz pozitīvu attīstību.
"Es esmu pārliecināts, ka arī turpmāk tiks nodrošināta pozitīvā attīstība, amatam apstiprināšanai Tieslietu padomē virzot Kalnemeieru," savu lēmumu pamatoja AT priekšsēdētājs.
Kalnmeieru kā ģenerālprokurora amata kandidātu AT priekšsēdētājam virzīt ierosināja Ģenerālprokurora padome, bet Ilsteris savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam pieteica kā privātpersona.
2010.gadā Kalnmeiers ģenerālprokurora amatā nomainīja Jāni Maizīti, kurš patlaban ir Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Maizīti ģenerālprokurora amatā nepārvēlēja uz trešo pilnvaru termiņu, jo viena un tā pati persona var ieņemt ģenerālprokurora amatu ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Saeima Kalnmeieru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2010.gada 12.jūlijā.
Latvijas Prokuratūra ir izveidota 1990.gada 26.septembrī, kad Augstākā Padome pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus, kā arī prokuroru pilnvaras. Vienlaicīgi par ģenerālprokuroru iecēla Jāni Skrastiņu. 1995.gada 21.septembrī Saeima apstiprināja Skrastiņu uz otru pilnvaru termiņu.
Maizīti Saeima uz pieciem gadiem ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2000.gada 11.maijā, un uz otru termiņu parlaments viņu apstiprināja 2005.gada 3.martā.
Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var ieteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadu vecumu sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu noraida, Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.
Prokuratūra ir vienīgā kriminālvajāšanas iestāde valstī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
