Ielu Jūrmalā Krasovickim nepārdos, bet turpinās nomāt  (72)

Konkrētais zemesgabals, kas ir ielas posms Bulduros 478 kvadrātmetru platībā, tiek iznomāts jau kopš 1999.gada. Ar jauno līgumu tiks vairākkārt paaugstināta zemesgabala nomas maksa - iznomātājam gadā būs jāmaksā 1795,62 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Bažas par plāniem šo zemesgabalu nodot privātpersonu - bijušo "Parex" bankas īpašnieku Krasovicku ģimenes - īpašumā paziņojumā medijiem paudusi Jūrmalas aizsardzības biedrība. Tās priekšsēdētājs Uldis Kronblūms pauž, ka šis zemesgabals iekļauts to 50 zemesgabalu sarakstā, par kuriem Jūrmalas dome marta beigās lēma sākt atsavināšanas procesu, un biedrība uzskata, ka jau kopš 1999.gada pilsētā notikuši mēģinājumi nodot šo īpašumu Krasovickiem. Kronblūms skaidro, ka līdz 2014.gada maijam šis īpašums bijis iznomāts Aleksandrai Krasovickai "teritorijas labiekārtošanai".

Kronblūms stāsta, ka uzsver vienu no skandaloziem zemes nomas līgumiem - ""Parex" bankas impērijas Bulduros attīstīšanas projektiem". "Villas Marta" kompleksa apbūvei nepieciešamajos trijos kvartālos īpašnieki nojaukuši visas vēsturiskās koka ēkas, taču palikusi problēma ar šķērsielām. 3.līnija atdalījusi tenisa halli, kuras sasniegšanai iela bija jāšķērso. Viņš uzsver, ka 1999.gadā Jūrmalas domes lēmums par šī apgabala nomas tiesībām Krasovickai ticis "pastiprināts" ar 120 000 latu ziedojumu it kā pilsētas labiekārtošanai.

Jūrmalas pašvaldība noraida jebkādas spekulācijas par ielas pārdošanu Jūrmalā. Arī turpmāk zemesgabals tiks iznomāts, kas faktiski ir vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā pirms 16 gadiem pieņemto lēmumu par vienota arhitektoniska kompleksa "Villa Marta" projektēšanu atbilstoši pasaulslavenā Latvijas izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkana skiču projektam, skaidro domē.

"Jāsaprot, ka šīs nomas attiecības ir 1999.gada pieņemtā lēmuma sekas. Un pašvaldība ir darījusi visu iespējamo, lai par pilsētas zemesgabalu iegūtu vismaz adekvātu nomas maksu. Savukārt spekulācijām par ielas pārdošanu vispār nav seguma, jo iznomātā zeme ir tehniskās apbūves teritorija ar sarkanajām līnijām - gāzes, ūdensvada un elektrības komunikācijām, kas šobrīd nekādā veidā nevar tikt kādam pārdotas," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LZP). "Pašvaldībai ir pienākums par savu mantu iegūt iespējami augstāko cenu. Ņemot vērā, ka zemesgabals tiek lietots kompleksa uzturēšanai, jaunajā līgumā nomas maksa aprēķināta no individuālo dzīvojamo māju apbūves kadastrālās vērtības 6% apmērā, nevis 1,5% apmērā no tehniskās apbūves teritorijas," norāda Truksnis.

Savukārt Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Indra Dreika skaidro, ka līdz ar 1999.gada pašvaldības lēmumu šī teritorija tika neatgriezeniski izmainīta, uz ko 2000.gadā savā atzinumā norādījusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, skaidrojot, ka "ar tenisa halles būvniecību tiek noslēgta arhitekta Meinharda fon Gerkana projektētā villas teritorijas kompozīcija un 3.līnijas posms ir slēgts un faktiski kļūst par daļu no villas gruntsgabala, un ir jāatzīst, ka ar tiesiskajiem aktiem ir jau izdarītas neatgriezeniskas pārmaiņas divos pilsētas kvartālos". Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija tobrīd rekomendēja ielas trasi iezīmēt ar arhitektoniskiem labiekārtojumiem, kā arī noraidīja Jūrmalas domes prasību izvedot gājēju celiņu gar tenisa halles austrumu fasādi.

Faktiski 3.līnija jau kopš 20.gadsimta vidus vairs nenodrošina piekļuvi jūrai, jo padomju laikos ielas galā tika izbūvēts kūrortārstniecības objekts, kas pārbūvēts gadsimtu mijā. Apkārtējie iedzīvotāji jau izsenis izmanto blakus esošās ielas - 2.un 4.līniju, kā arī 5.līniju, kas iziet no Bulduru dzelzceļu stacijas uz jūru. Jūrmalas pašvaldība neesot saņēmusi nevienu iedzīvotāju sūdzību vai nevalstisko organizāciju priekšlikumus par 3.līnijas zemesgabala 2110 statusu.