Bekmanis: jāizbeidz sabiedrību maldināt ar muļķīgām ziņām par marihuānas statusu Latvijā  (40)

Bekmanis ceturtdien Rīgā piedalās ES dalībvalstu narkotiku jautājumu koordinatoru sanāksmē, kurā tiek aktualizēts jautājums, kā cīnīties ar marihuānas izplatību Eiropā, jo tā ir visbiežāk lietotā narkotiskā viela ES, un tās izplatība rada izaicinājumu dalībvalstīm atrast piemērotāko risinājumu cīņā ar marihuānas lietošanas izraisītajām negatīvajām sekām.

Bekmanis, runājot par galvenajiem marihuānas apkarošanas pasākumiem Latvijā norādīja, ka vispirms parlamentāriešiem vajadzētu izšķirties, ko darīt ar sabiedrības panākto iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par marihuānas dekriminalizāciju. Otrkārt, ja parlaments pieņems lēmumu par marihuānas dekriminalizēšanas noraidīšanu, tad būtu jāizbeidz sabiedrību, īpaši jauniešus, maldināt ar "muļķīgām, līdz galam nepasacītām ziņām" par to, kāds statuss tad īsti Latvijā ir marihuānai. Pretējā gadījumā jaunieši nonāk situācijā, kurā viņi ir apdraudēti likuma priekšā, jo policija, pildot likumu, aizturēs pārkāpēju.

Šāda iniciatīva un sabiedrībā zināmu cilvēku atbalsts marihuānas legalizēšanai veicina sasparošanos marihuānas tirgoņu vidū un marihuānas patēriņu, īpaši starp pusaudžiem. "Tā ir tukša runāšana, pat kaitīga. Manuprāt, tai (dekriminalizēšanai) nav perspektīvas, un, tā kā nav perspektīvas, tad ir kaitīgi runāt, ja beigu beigās marihuāna paliek kā aizliegta viela," uzsvēra Bekmanis.

Uz Eiropas fona Latvija narkotiku kontroles jautājumos pēc visiem rādītājiem izskatoties vidēji. "Nevar teikt, ka esam pati vājākā valsts narkotiku kontrolē. Dažos rādītājos mēs esam vājākās vietās, citos atkal mēs demonstrējam labus rezultātus," uzsvēra Bekmanis.

Policija narkotiku apkarošanā strādā salīdzinoši labi. Eiropas likumsargi Latvijas kolēģiem pārmetumus par kūtrumu marihuānas apkarošanā nav veltījuši, drīzāk otrādi - atsevišķas ārvalstis neizrāda aktīvu rīcību, lai palīdzētu Latvijas likumsargiem šķetināt narkotiku noziegumus.

"Drīzāk otrādi, ir daudz pārmetumu no mūsu tiesībsargājošajām iestādēm, taču katram jau ir savs skatījums. Piemēram, mūsu tiesībsargājošajai iestādei, lai atklātu marihuānas tīklu, ir nepieciešama tiesiskā palīdzība no Nīderlandes, lai tiktu klāt vainīgajām personām. Kad viņi uzzina, ka mums ir pāris kilogrami izņemti, tad, viņu izpratnē, tas nav daudz un Latvijas tiesiskās palīdzības lūgums tiek ierindots neprioritārā kategorijā," uzsvēra Bekmanis.

Vaicāts, vai nevajadzētu panākt marihuānas legalizāciju medicīniskām vajadzībām, Bekmanis norādīja, ka tam ir blakusefekti un tas var kalpot kā aizsegs nākamajam solim - marihuānas legalizēšanai. Tajā pašā laikā IeM atturas spriest par marihuānas noderīgumu medicīniskiem nolūkiem. Šis jautājums ir Veselības ministrijas pārziņā.

Sanāksmē piedalījušies Valsts policijas pārstāvji norādīja, ka šogad par marihuānas audzēšanu sākti trīs kriminālprocesi. Vienā no šīm lietām marihuāna bija audzēta dzīvoklī, kopumā izžāvētā veidā izņemti aptuveni 100 grami, bet neizžāvētā veidā - nedaudz vairāk kā kilograms. Marihuānas cena Latvijā ir aptuveni 15 eiro.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par marihuānas dekriminalizāciju parakstījušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas nozīmē, ka šo iniciatīvu var iesniegt parlamentā.

Iniciatīvas autors Āris Ābele aicina atbalstīt iniciatīvu atcelt sodu par neliela daudzuma marihuānas audzēšanu, glabāšanu, nēsāšanu un smēķēšanu, kas paredzēta paša vajadzībām, personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.

Ābele domā, ka tas ļautu tiesu sistēmai nodarboties ar nodarījumiem, kuriem ir reāla negatīva ietekme uz sabiedrību. Iniciatīvas autors atzīmē, ka esot vairākas valstis, kurās marihuāna ir legāla vai dekriminalizēta lielākos vai mazākos apmēros.

Iniciatīvas autors pauž uzskatu, ka šādu izmaiņu gadījumā "ievērojami samazināsies cilvēku skaits, kuri pārmērīgi lieto alkoholu", "daudziem jauniešiem vairs nebūs sabeigtas dzīves ar nesamērīgi lieliem cietumsodiem", samazināšoties "legālo", ar ķīmiju apsmidzināto narkotiku lietošana u.tml.