Graustu sarakstā iekļauj trīs labi redzamas būves Rīgas centrā  (13)

Būvei Merķeļa ielā piemēroja arī paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, savukārt, lemjot par būvi Raiņa bulvārī, komisija vienojās, ka dos laiku īpašuma pārstāvjiem sakārtot fasādi līdz 1.septembrim. Ja šajā laikā nekas netiks darīts, arī šim objektam tiks piemērots paaugstināts NĪN. Ēka ir pilnībā apdzīvota.

Līdz šim Rīgas domes Īpašuma departaments ne no īpašniekiem, ne ēkas apsaimniekotāja nav saņēmis konkrētus rīcības plānus saistībā ar objektu Raiņa bulvārī, pastāstīja departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR). Burovs arī uzsvēra, ka par šo objektu Raiņa bulvārī bieži sūdzas iedzīvotāji, raizējoties par savu drošību.

Savukārt ēka Merķeļa ielā 2 atrodas pilsētas centrā, kur norit intensīva gājēju un transporta kustība. Būvei lietus un klimatisko laikapstākļu rezultātā ir bojāta fasāde - apmetums virs logiem ir saplaisājis, pastāv iespēja, ka tas var atdalīties no sienas un krītot traumēt garāmgājējus. Īpašums pieder SIA "Swedbank" meitasuzņēmumam SIA "Ektornet Management Latvia" un SIA "Baltijas īpašumi".

Savukārt vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, piecstāvu dzīvojamā ēka Raiņa bulvārī 17, pieder vairākiem īpašniekiem - 15 fiziskām un četrām juridiskām personām. Rīgas domes Īpašuma departamentā saņemtais tehniskais atzinums liecina, ka ēkas nesošās sienu konstrukcijas ir deformētas un būves fasādē konstatēti ievērojami apdares un karnīzes bojājumi.

Ēka Alberta ielā atrodas klusajā pilsētas centrā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Neskatoties uz departamenta vairākkārtējiem brīdinājumiem par nepieciešamību ēku sakārtot, objekta pārstāvji to nav darījuši, un būves elementi, arī no balkoniem, kuri pārklāti tikai ar celtniecības sietu, ir nokrituši līdzās ēkai un apdraud garāmgājēju drošību. Kā skaidroja būvinženieris Leonards Dubkevičs, ēkas apmetums ir saplaisājis un jau pašlaik atsevišķas daļas "karājoties dekoratīvajā sietā". Ēkai piemērota B klasifikācija un jau iepriekš piemērots arī paaugstināts NĪN, kas nozīmē, ka 2000 eiro vietā objekta pārstāvjiem pašlaik nodokļos jāmaksā 12 000 eiro gadā. Īpašums jau kopš 1998.gada pieder Igaunijas pilsonei Janai Tolai.