Cīņa par 'Alma mater': LU rektora amata kandidāti nosauc prioritātes  (25)

Lai gan LU Datorikas fakultātes dekānam Borzovam ir jau saraksts ar vairāk nekā 40 darāmajiem darbiem, sarunā ar portālu "Delfi" Borzovs ieskicēja trīs prioritātes, kas būtu jāīsteno LU. Pirmkārt, jāveido stingrāka sasaiste starp pētniecību un studiju darbu nekā šobrīd. "Es censtos panākt, ka ikviens vadošais pētnieks institūtos ir arīdzan profesors kādā fakultātē un lasa tur tādu kursu, kas atbilst viņa pētniecības virzienam," skaidroja Borzovs. Tāpat administratīvi – ar labiem ieteikumiem – jāstiprina augsta līmeņu publikāciju skaits, šobrīd universitāte to neregulē, nav vienotas pieejas un tas paliek katra pētnieka paša ziņā. "Jāpanāk, ka žurnāli un citi izdevumi, ko Latvijas Universitāte jau tagad izdod, nonāktu tādos indeksos kā "Scopus". Tas ir grūts administratīvs darbiņš, kas ir jāizdara."

Otrkārt, ir jāpanāk, ka tajos studiju virzienos, kuros ir augsts līmenis, ir jāsaņem Eiropas līmeņa akreditācija. Un, treškārt, LU ir "vairāk jādisciplinē kvalitātes sistēma". Borzovs norādīja, ka LU būtu jānostiprina izpildes disciplīna, proti, tai jābūt labāk regulētai nekā līdz šim.

Vērtējot līdzšinējā LU rektora Mārča Auziņa darbu, LU Datorikas fakultātes dekāns norāda, ka rektors astoņu gadu laikā ir izdarījis ļoti daudz un, lai gan par dažiem jautājumiem abiem ir bijuši atšķirīgi viedokļi, Auziņa darbību vērtē ļoti pozitīvi, piebilstot, ka viņš ir spēcīgs zinātnieks, tāpēc, iespējams, nevarēja tikt daudz laika veltīt universitātes administrēšanai.

Savukārt otrs amata kandidāts – LU zinātņu prorektors un Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs Indriķis Muižnieks – kā galvenās prioritātes LU nosauca – sadarbību, kvalitāti un modernizāciju.

Kā norādīja Muižnieks, ir svarīgi attīstīt daudzdisciplinārās un tēmu orientētas studijas, kas ir ne tikai nepieciešamas Latvijā, bet ir arī starptautiski konkurētspējīgas. Tāpat ir jāstiprina sadarbība ar sabiedrību un valsti, jo LU ir jāpanāk gan finansējuma pieaugums, gan jāapzina veidi, kā atbalstīt zinātni un zinātniekus. Studijas ir jāinternacionalizē, piesaistot ārvalstu zinātniekus un pasniedzējus.

Tāpat studentiem ir jāpiedāvā apgūt vairāk vispārpielietojamo prasmju – valodas, ētiku, statistikas analīzes metodes u.tml. Tostarp ir jāapgūst vairāk praktisko un lietišķo kursu un nodarbību. Savukārt pasniedzējiem LU precīzāk jādefinē darba uzdevumi un atalgojuma saistība ar to.
Kā skaidroja Muižnieks, svarīgs solis ir LU modernizācija, kas paredz ne tikai pārvaldības efektivitātes celšanu, bet arī infrastruktūras modernizāciju un bibliotēkas attīstību. Kā ļoti svarīgu aspektu prorektors minēja tieši tehnoloģiju attīstību infrastruktūru, "kura faktiski nekur nav Latvijā".

"Kopā ar Auziņu mēs esam strādājuši astoņus gadus. Es noteikti gribētu teikt, ka ir jāpārņem akadēmiskās demokrātijas un ieklausīšanās prasme," skaidroja Muižnieks, piebilstot, ka "mums šajā brīdī attīstībai ir vajadzīga lielāka dinamika".

LU rektoru ievēlēs uz četriem gadiem. Izvēle 4.jūnijā būs jāizdara universitātes Satversmes sapulcei, kurā pamatā pārstāvēti mācībspēki. Pēc tam rektoru apstiprinās valdība.

Pašreizējais rektors Mārcis Auziņš amatā bijis divus termiņus pēc kārtas un šogad nevar pretendēt. Viņš iepriekš izteicis gatavību kļūt par Valsts prezidenta kandidātu. Auziņš abus pretendentus nosaucis par ļoti spēcīgiem.

Jau vēstīts, ka LU rektora amatam izvirzīti divi kandidāti – LU Datorikas fakultātes dekāns Borzovs un LU zinātņu prorektors Muižnieks.

Borzovs ir dzimis 1950.gadā un kopš 2009.gada ieņem LU Datorikas fakultātes dekāna amatu. Savukārt otrs kandidāts, profesors Muižnieks ir dzimis 1953.gadā un ir LU zinātņu prorektors un Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs.

Borzovu amatam izvirzīja Datorikas fakultāte, bet Muižnieku – Bioloģijas fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts, kā arī Kardioloģijas zinātniskais institūts.

Līdz 22.aprīlim rektora amata kandidātiem ir jāiesniedz programma, kurā aprakstīts viņa redzējums par LU tālāku attīstību. Vēlēšanu programmas tiks publicētas LU portālā. Rektora vēlēšanas notiks 4.jūnijā pulksten 13:00 LU Lielajā aulā.