IMG_6825_2_1800x1125
Foto: DELFI Aculiecinieks
"Kā parasti, devos uz blakus Haminas pilsētai esošo niedrāju, kas aiz zeltaini sudrabotā niedrāju meža slēpj no mums daudzus dabas dārgakmeņus. No skatu torņa vēroju, kā daļēji aizsalušā ezeriņā skumīgi peldēja vientuļā Ziemeļu gulbja princese," raksta portālā "Delfi" lasītājs Leons Stiprais.

"Šī Ziemeļu gulbja suga ir bez raksturīga paugura uz knābja un, atšķirībā no paugurknābju gulbjiem, spēj izdot trompetei līdzīgas skaņas. Tāpēc somi viņus dēvē par dziedošajiem gulbjiem.

Viņas izredzētais bija pazudis garā pārlidojuma laikā, kad centās aizstāvēt baru no briesmīgā ērgļa uzbrukuma. Jau vairākas dienas skumstošo gulbju princesi mēģināja mierināt meža zosu princis un citi putniņi, kuru bariem vien atgriezās dzimtajās vietās.

Tad negaidīti, skanot taures pūtieniem, uz ledus piezemējās balts, liels putns. Pēc priecīgās reakcijas sapratu, ka gulbju puika tomēr ir izdzīvojis un atradis norunātajā vietā savu princesi. Nu, sekoja spārnu plivināšana, kaklu locīšana un vaigu berzēšanas ceremonija.

Debesīs uz īsu brīdi parādījās saules gredzens un divi spilgti saules halo. Priecīgi bija arī citi putni, kas vairākas dienas pēc kārtas šajā vietā sarīkoja neparastas darbības. Mazie putni saprata, ka lielais gulbis trenkās svešos putnus, zebiekstes un lapsas, kas mēģinās apdraudēt viņu ligzdu.

Savam somu paziņam, kas man šo dabas stāstu tulkoja, jautāju, kā viņš atpazīst princi no princeses. Biologs man paskaidroja, ka sievišķās putnu būtnes izdala speciālas vielas jeb feromonus. Šie feromoni kā mīlas dzēriens pievelk vīrišķos pārstāvjus. Tāpēc lidojumā princeses jeb sievišķās putnu pārstāves lidos pirmās un aiz viņām trauksies apreibinātais vīrišķais pārstāvis. Tas pats notiek uz ūdens.

Šādus feromonus izdala ne tikai putni, kas ir seno dinozauru pārstāvji. Tos izdala arī daudzas zivju sugas, kas ir vecākas par dinozauriem. Arī kukaiņu sugas un cilvēki. Feromoni sāk izdalīties tikai noteiktā vecumā (zīdītājiem) vai zināmā laika periodā dzīvniekiem. Tas ir viens no apstiprinājumiem, ka mēs esam viena bioloģiskā materiāla pārstāvji. Tas ir antropoģenēzes evolūcijas teorijas pierādījums. To apstiprina arī bioģenētiskais likums. Tā nav nejaušība, ka mūs visus vieno tāda ķīmiski bioloģiska viela kā testosterons, feromoni un vomeronazālais orgāns, kas uztver šos mīlas feromonus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!