Eiropa saskaras ar reāliem Krievijas draudiem, intervijā, kas sestdien publicēta britu laikrakstā "The Daily Telagraph", atzina ASV armijas komandieris Eiropā ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžiss.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas "reālo draudu" priekšā NATO ir jāsaglabā vienotība. "Tas nav pieņēmums. Krievijas draudi pastāv," sacīja Hodžiss.
"Krievijas vēstnieks draud, ka Dānija būs kodoluzbrukuma mērķis, ja tā piedalīsies pretraķešu aizsardzības programmā. Un, ja skatāmies uz bīstamo veidu, kā Krievijas lidaparāti lido līdzās civilajām lidmašīnām ar izslēgtiem retranslatoriem,- tā nav profesionāla rīcība," norādīja komandieris.
Izsakoties par raķešu "Patriot" pārvešanu no Vācijas uz Poliju un izvietošanu līdzās Varšavai, komandieris sacīja, ka šādas rīcības mērķis ir arī signāla raidīšana.
Komandieris pievērsa uzmanību Krievijas lēmumam izvietot Kaļiņingradas apgabalā ballistiskās raķetes "Iskander", bet pērn okupētajā Krimā - tālā darbības rādiusa bumbvedējus, kas var pārvadāt kodolieročus.
"Es neuzskatu, ka militāra konfrontācija ir nenovēršama. Bet ir jābūt militāri gataviem, lai sekmētu efektīvu diplomātiju," skaidroja Hodžiss.
"Esmu pārliecināts - nebūs tā, ka viņi sastāda ierindā krievu tankus un iebrauc citā valstī. Viņi negrib militāru konfrontāciju ar NATO. Mūsu alianse ir visspēcīgākā alianse vēsturē, un tai ir lielas jaudas."
Krievija neriskēs uzbrukt kādai NATO valstij, baidoties no tā, ka alianse aktivizēs sava līguma 5.pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām, sacīja Hodžiss.
Tomēr pastāv briesmas, ka Krievija pastiprinās spiedienu pret NATO valstīm pie savām robežām ar citiem līdzekļiem.
"Krievija negrib, ka temperatūra sasniedz 100 grādus. Viņi grib temperatūru turēt 90, 95 grādu līmenī, bet viņi mēģina to turēt zem 100 grādiem."
"Pastāv informācijas, ekonomiskais spiediens, robežpārkāpumi. Tas ir savādāks veids, kā uzturēt spiedienu. Viņi negrib skaidru spiedienu, viņi grib situāciju, kurā visas 28 [NATO dalībvalstis] nesaka, ka ir skaidrs uzbrukums."
Viņš norādīja, ka lielais krievvalodīgo iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs un ekonomiskā vara, kas ir Krievijai kā Eiropas lauksaimniecības preču pircējai, ir iespējamās sviras, kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu iedarbināt.
"Viņi [Krievija] izmanto informāciju tāpat, kā viņi izmanto kājniekus un raķetes. Viņi sevi neapgrūtina ar patiesību. (..) Notiek pastāvīga bombardēšana ar informāciju."
Savā pēdējā intervijā vācu rakstnieks Ginters Grass pauda bažas, ka cilvēce "kā mēnessērdzīgais" dodas jauna pasaules kara virzienā. Hodžiss tam nepiekrīt.
"Es uzskatu, ka mēs kā mēnessērdzīgie staigājām pirms dažiem gadiem, kad mēs uzskatījām, ka Krievija grib būt starptautiskās sabiedrības daļa," viņš sacīja. "Viņi bija kopā ar mums Bosnijā. Mums patiesībā ir mehānisms priekš viņiem, lai sadarbotos ar NATO. Bet tagad, es uzskatu, mēs esam pilnībā pamodušies."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
