Cīņa par Augstāko tiesu: gan Bičkovičs, gan Guļāns gūst Tieslietu padomes atbalstu  (22)

Par abiem pretendentiem 24.aprīlī būs jālemj AT plēnumam. AT plēnums izraudzīsies vienu no kandidātiem un par viņa apstiprināšanu AT priekšsēdētāja amatā būs jābalso Saeimai.

Balsojumā pirmdien piedalījās 11 Tieslietu padomes locekļi, bet nepiedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA), lai izvairītos no "politiskās izšķiršanās vēlāk Saeimā". Tāpat balsojumā nepiedalījās pats Bičkovičs. 

Pašreizējais Augstākās tiesas vadītājs Bičkovičs pēc sēdes žurnālistiem atzina, ka padomes lēmums virzīt abus kandidātus esot bijis prognozējams, jo "no padomes nevarēja tikt sagaidīts vienas labākās kandidatūras izvērtējums". Bičkovičs skaidroja, ka padomei pienākums bija izvērtēt kandidātus, paužot viedokli, bet neprasot, kurš no abiem ir labāks. "Tikai likumsakarīgi, ka respektējot likumu, gala lēmums tiks pieņemts Augstākās tiesas Tiesnešu kopsapulcē," sacīja Bičkovičs.

Komentējot abu pretendentu virzīšanu, Bičkovičs atzina, ka uz jebkuru argumentu pieradīšanu vai mērķu publiskošanu skatās pozitīvi. "Tas liek mobilizēties un pārdomāt savu paveikto. Izvērtēt, vai kolēģiem ir saprotams, kas ir darīts un kāpēc ir darīts, kā arī kas ir jādara nākotnē. Tas ir ļoti demokrātiski un pareizi, ka mēs varam pacīkstēties ar savām idejām un redzējumu," skaidroja Augstākās tiesas pašreizējais vadītājs.

Par savu priekšrocību Bičkovičs uzskata to, ka viņa pieredze ir bijusi gana intensīva un tā "notiek šobrīd" nevis senākā pagātnē. "Mēs nerunājam par senāku pagātni, mēs runājam par intensīvu tiesu sistēmas attīstību Eiropas Savienībā. Darbošanās šodienas apstākļos būtu tas, kas dod man plus punktu," vērtēja Bičkovičs.
Vaicāts par sabiedrības zemo uzticēšanos tiesu sistēmai Latvijā, Bičkovičs norādīja, ka tā ir prioritāte jeb jautājums, kas bijis dienaskārtībā vairākus gadus. "Manuprāt, arī publiskajā telpā ir izskanējis, ka Tieslietu padome ļoti nopietni ar to nodarbojas. Mēs šobrīd strādājam pie produkta, kuru varētu nosaukt par komunikācijas vadlīnijām. Tur būs noteikti ne tikai kā būtu jāstāsta par savu darbu, bet iekļautas arī stratēģiskas lietas, piemēram, kāpēc vispār būtu jākomunicē ar sabiedrību, kādā veidā un ar kādu mērķi darbam jābūt publiskam un cilvēkiem saprotamam," klāstīja Bičkovičs, norādot, ka vienmēr ir iestājies par šī jautājuma risināšanu.

Arī Guļāns žurnālistiem atzina, ka viņu apmierina padomes lēmums par abu kandidātu virzīšanu Augstākās tiesas Plēnumam. Viņš norādīja, ka tiesneši abus kandidātus pazīst diezgan ilgi. Viņš norādīja, ka balsis noteikti sadalīsies, turklāt tuvu proporcijai pusi uz pusi.

Guļāns skaidroja, ka viņam ar Bičkoviču ir dažāda vērtību skala un redzējums, kas jādara vienā vai otrā situācijā. "Īstenībā tas būs balsojums par tādu "uz papīra" nenoformētu attieksmes jautājumu. Teiksim vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jākomunicē ar medijiem vai nē, un cik daudz tas jādara. Viens otrs tiesnesis, iespējams, domā, ka es nodarbojos ar populismu, runājot par to, bet es domāju, ka ir jāpauž viedoklis par tiesu varas jautājumiem," sacīja Guļāns.

Runājot par tiesu sistēmas sakārtošanu, Guļāns uzsvēra Tieslietu padomes nozīmi un nepieciešamību tai vairāk iesaistīties sistēmas uzlabošanā. "Šodien Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Padomei ir ļoti plašs uzdevums, bet nav īsti instrumenta, kar ko uzdevumu pildīt. Par to diezin vai varētu pārmest Bičkovičam, bet es domāju, ka padomei ir jāpanāk, ka tai tiek piešķirts instruments. Padomei būtu jāiet pie valdības un jāsaka: "Ja jūs gribat, lai mēs sakārtojam tiesu sistēmu, tad iedodiet mums arī kaut kādu instrumentu". Padomē ir vesela virkne dažādu priekšnieku, kuri atbrauc uz lēmuma pieņemšanu, bet ir vajadzīgs instruments un cilvēki, kas nodarbojas ar šī lēmuma sagatavošanu. Tas ir viens no svarīgākajiem priekšsēdētāja uzdevumiem.

Savukārt Augstākās tiesas iekšienē Guļāns par priekšsēdētāja misiju iztēlojas spēju vienot tiesnešus mērķa sasniegšanai, jo katram tiesnesim nevajadzētu "darboties pašam par sevi" tikai sava departamenta robežās. "Cilvēkam ir jārada pārliecība, ka viņš atnāks uz tiesu un sasniegs taisnīgu un ātru risinājumu, ir jākliedē šaubas un bažas par to, ka visi tiesneši ir pērkami un sistēma ir neprofesionāla. Tie ir vispārēji jautājumi, kuros priekšsēdētājam ir jāiesaistās. Viņam ir jābūt labai komandai, cilvēkiem, uz ko viņš var paļauties un kurus viņš saliedē un vada uz kopēju mērķi," savu redzējumu skaidroja Guļāns.

Jau vēstīts, ka AT priekšsēdētāja amatam pieteiktas divas kandidatūras - amatam nominēts pašreizējais AT vadītājs Bičkovičs un iepriekšējais AT priekšsēdētājs Guļāns.

Tāpat kā Guļāns, arī Bičkovičs atzinis, ka būtu gatavs atkārtoti kandidēt uz AT priekšsēdētāja amatu.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ir nolemts spert šādu soli, - kandidēt uz AT priekšsēdētāja amatu, Guļāns sacīja, ka viņam ir liela pieredze AT priekšsēdētāja amatā, kurā savulaik nostrādāti 14 gadi. Viņš atzina, ka situācija tieslietu jomā pēdējo septiņu gadu laikā, kamēr AT vada Bičkovičs, ir mainījusies, taču galvenās tiesu darba problēmas ir saglabājušās.

"Salīdzinot sevi ar pašreizējo AT priekšsēdētāju, domāju, ka varētu šo darbu veikt labāk - tas ir mans subjektīvais viedoklis. Ir lietas, kuras vajadzētu veikt savādāk," teica Guļāns.

Kā galveno Bičkoviča trūkumu viņš minēja vājo komunikāciju ar sabiedrību, ar plašsaziņas līdzekļiem.

Savukārt Bičkovičs Guļānu novērtēja kā cienījamu kandidātu.