Tieslietu ministrija (TM) izskatīšanai iesniegusi valdības 22.aprīļa sēdē likumprojektu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātnisko izpēti un speciālās starpdisciplinārās komisijas darbību, kā arī izpētes rezultātā iegūtās informācijas aizsardzību līdz tās publiskošanai, informēja TM.
TM uzskata, ka ar šo likumu tiks efektīvi nodrošināta VDK dokumentu izpētes komisijas darbība, jo ir rasts risinājums atlīdzības piešķiršanai komisijas locekļiem un saskaņā ar TM sagatavoto likumprojektu valdības izveidotās speciālās starpdisciplinārās komisijas darbības administrēšanas funkciju nodrošinās Latvijas Universitāte Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
Atbilstoši likumprojektam Izglītības un zinātnes ministrija kā tiešās pārvaldes iestāde nodrošinās deleģēšanas līguma slēgšanu ar Latvijas Universitāti par Ministru kabineta izveidotās speciālās starpdisciplinārās komisijas darbu un ar to saistītās pētniecības administrēšanu. Savukārt Latvijas Universitāte varēs slēgt līgumus ar konkrētiem komisijas locekļiem par VDK dokumentu zinātnisko izpēti, paredzot veicamā pētījuma apjomu un samaksu par to.
TM ierosinās Ministru kabinetam lūgt Saeimu minēto likumprojektu pieņemt steidzamības kārtībā, lai nekavējoties sāktu VDK dokumentu izpētes darbus.
Likumprojekts sagatavots kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju.
Jau ziņots, ka LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisija nolēmusi protestēt pret valdības lēmumu no komisijas izslēgt vairākus tās locekļus.
Neskatoties uz pagājušajā gadā pieņemto lēmumu par LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, to no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nododot TM, valdība nolēma komisiju nodot atpakaļ IZM. Tādējādi IZM nodota komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšana, kā arī komisijas administratīvā vadītāja funkcijas. Pirms tam, norādot, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk, komisija no IZM tika nodota TM.
IZM tiks nodoti komisijas darbam paredzētie līdzekļi, tiesa, nevis 250 000 eiro, bet gan 244 727 eiro, jo kopš janvāra komisijas administratīvo funkciju nodrošināšanai izlietoti 5273 eiro.
Vienlaicīgi ar komisijas padotības maiņu valdība apstiprināja arī trīs komisijas locekļu - Ritvara Jansona, Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un Bonifācija Daukšta - izslēgšanu no tās. Pirms tam no komisijas ar valdības lēmumu izslēgta arī Kristīne Jarinovska. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Tomēr pēc valdošo partiju vienošanās par komisijas nodošanu Latvijas Vēstures institūtam Kangeris paziņojis, ka gatavs vadīt komisiju arī turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
