Kremļa televīziju negatīvo sižetu skaits par Latviju ir pieaudzis vairākas reizes, intervijā aģentūrai BNS sacījusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
"Propaganda strādā, un efektīvi. Informatīvie vēstījumi no pretinieka puses pret Latviju ir dažādi formulēti, bet to pamatdoma: Latvija ir "neizdevusies valsts", tajā ir viss ir slikti, amatpersonas - blēdīgas, neuzticamas, sistēma – nejēdzīga un tamlīdzīgi. Līdz ar to valsti nav vērts aizsargāt, tā būtu jāatmet, un, iespējams, kāds cits mūs pārvaldītu labāk un efektīvāk," viņa paudusi.
Mūrniece norādījusi, ka Kremļa televīziju sižetu mērķis ir palēnām cilvēku apziņā savas valsts intereses aizstāt ar citas valsts interesēm.
"Kremļa TV negatīvo sižetu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis vairākas reizes iepretim neitrālajiem, sižetos tiek manipulēts ar faktiem, parādās izteikti klaji negatīvi vēstījumi gan par Latviju, gan par ES, NATO, ASV, par mūsu aizsardzības spēkiem. Jautājumos par vēstures izpratni, pilsonību, valodu – viss tiek atainots no Kremļa interešu viedokļa," teikusi politiķe.
Uz jautājumu, vai labākais risinājums Latvijas mediju telpas stiprināšanai būtu LTV trešā kanāla krievu valodā izveide, Mūrniece atbildējusi, ka šobrīd strādā darba grupa, kas apspriež iespējamos pasākumus un trešais kanāls ir viens no tiem.
"Tas prasītu lielus ieguldījumus un izskatās, ka tam nav politiskā atbalsta. Tiek strādāts arī pie citiem scenārijiem. Jāraugās, lai katrs eiro no valsts budžeta tiktu izmantots pēc iespējas lietderīgāk un efektīvāk. Tajā pašā laikā jādomā, kādā veidā sasniegt un uzrunāt dažādas sabiedrības grupas. Īpaši būtiska ir Latgale," viņa sacījusi.
Mūrniece akcentējusi, ka redzēti dažādi naidīgi tīkojumi attiecībā uz Latgali, centieni veidot separātisma tendences. "Situācija informatīvajā telpā pie austrumu robežas nav vienkārša. Latviskie TV kanāli ir sasniedzami, bet iedzīvotāji izvēlējušies skatīties citu valstu kanālus. Ir jādomā, kā uzrunāt tieši šos cilvēkus. Man ir sāpīgi, ka cilvēki, kas dzīvo Latgalē, uzskata, ka Latvijas prezidents ir [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins. Var par to smaidīt, bet informatīvajam karam ir ietekme uz cilvēku domāšanu un spriestspēju, tas spēj apdullināt," paudusi Saeimas spīkere.
"Padomju okupācijas laikā cilvēki avīzēs centās lasīt starp rindiņām. Daudzi šo lielisko spēju – lasīt starp rindiņām un spriest paši – lielā mērā ir zaudējuši. Ir izaugusi jauna paaudze. Kritiskā domāšana ir īpašība, kas ir jāattīsta," pārliecināta bijusi Mūrniece.
Risinājums nav tikai viens, un tas nav tikai vienā jomā, uzsvērusi parlamenta priekšsēdētāja. "Pirmkārt, - ES līmenī tiek virzīts jautājums par vienota Eiropas Savienības TV kanāla veidošanu. Otrkārt, ir uzsākts darbs, lai būtu iespējams grozīt Eiropas audiovizuālo direktīvu, kas nosaka spēles noteikumus mediju jomā," viņa sacījusi.
Mūrniece paskaidrojusi, ka "direktīva ir par vārda brīvības, demokrātijas, pārrobežu televīzijas apraides nodrošināšanu un būtu laba, ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē. Diemžēl tā ir tālu no ideāla, un satraukumu par mediju jomu jau sāk izteikt arī Vācijas, Lielbritānijas un citu ES valstu politiķi. Direktīva šobrīd nepieļauj tādus likuma grozījumus, kas Latvijai mediju jomā ļautu rīkoties situācijai atbilstoši".
Treškārt, ir lietas, ko mēs paši jau varētu darīt, norādījusi Saeimas priekšsēdētāja. "Piemēram, apkarot nelegālo biznesu TV apraides jomā, un tas jādara iekšlietu jomai. Nelegālie televīzijas operatori, kuri par dempinga cenām piedāvā Kremļa propagandu, nodara tādu pašu kaitējumu kā "legālās narkotikas" - tie kaitē tiem televīzijas operatoriem, kas strādā godīgi, kropļo konkurenci, valsts budžetam aiziet garām lielas summas, turklāt te nāk klāt valsts drošības aspekts, jo to piedāvājums indē cilvēku prātus," paudusi Mūrniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
