Dāvanā abu valstu simtgadei, Latvija un Igaunija līdz 2018.gadam plāno kopīgā projektā radīt satelītu, ko paredzēts izmantot gan mācību, gan kuģu satiksmes monitoringam Baltijas jūrā, pastāstīja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš.
Avotiņš atklāja, ka pārrobežu projekts šobrīd ir tikai idejas stadijā, bet šī ideja ir vairākkārt apspriesta ar kolēģiem no Tartu universitātes Igaunijā, kuri ir šī projekta iniciatori. Drīzumā gaidāmas turpmākas sarunas par šo projektu.
"Iecerētais satelīts paredzēts mācību nolūkiem, un tā izmērs varētu būt aptuveni trīs reizes lielāks, nekā parastajiem kuba satelītiem. Tāpat jaunveidojamo satelītu varētu palaist tālākā orbītā uz mēness pusi. Tas būtu pietiekami ambiciozs mērķis un izaicinājums," stāstīja Avotiņš.
Viņš piebilda, ka Ventspils augstskolas viena no specialitātēm ir saistīta ar radioviļņu pētīšanu, un tas ir iemesls, kādēļ Tartu universitātes pārstāvji uzrunājuši projekta sadarbībai tieši viņus. Avotiņš arī minēja, ka projekta īstenošanā varētu piesaistīt arī Rīgas Tehniskās koledžas studentus.
"Doma ir, ka satelītu radīt varētu kā dāvanu abu valstu - Latvijas un Igaunijas - simtgadei," pauda Avotiņš.
Stāstot par satelīta praktisko pielietojumu, Avotiņš norādīja, ka papildus zinātnes un mācību nolūkiem ar to būs iespējams veikt Baltijas jūras monitoringu. "Katrs kuģis raida signālus un tos uztverot ar matemātisku aprēķinu palīdzību var veidot kartes. Piemēram, ja kaut kur parādās naftas plankums, tad ar šo karšu palīdzību samērā ātri var noteikt tā cēloni. Tāpat ar karšu palīdzību var veidot kuģu satiksmes pētījumus, jo, kā zināms, Baltijas jūra ir ar kuģu satiksmi noslogotākā jūra pasaulē," viņš teica.
Taujāts, kādēļ izvēle veikta tieši par labu mācību satelītam, Avotiņš norādīja, ka galvenā atšķirība starp komerciālajiem un mācību satelītiem ir izmaksas. Tāpat mācībām domātiem satelītiem ir salīdzinoši vieglāk atrast nesējraķetes.
Šobrīd tiek lēsts, ka projekts izmaksātu abām iesaistītajām pusēm - Latvijai un Igaunijai - katrai 100 tūkstošus eiro, bet papildu vēl būšot nepieciešams finansējums satelīta nogādāšanai ārpus atmosfēras. Uz jautājumu, cik maksā nesējraķešu izmantošana, Avotiņš atbildēja, ka šādas izmaksas tiek aprēķinātas pēc izplatījumā nogādājamā objekta svara - no 50 līdz 60 tūkstoši dolāru par kilogramu. Savukārt iecerētais satelīts varētu svērt ap trijiem kilogramiem.
"Tāpat pastāv iespēja projektam piesaistīt Lietuvu. Baltijas vienotības demonstrēšana būtu atbalstāma lieta, ko rādīt pasaulei," teica Starptautiskā radioastronomijas centra direktors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!