Foto: LETA

"Telefonhuligāni", kuri ziņo par viltus spridzekļiem sabiedriskās nozīmes ēkās, ar savu zvanu vēlas izsaukt ne tikai operatīvo dienestu, bet arī mediju uzmanību, portālam "Delfi" atzīst Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends.

Policijas pieredze rāda, ka starp zvanītājiem mēdz būt gan nepilngadīgie, gan iereibuši cilvēki, kā arī cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, kas neapzinās un nespēj vadīt savu rīcību.

Policijas pieredze liecina, ka viltus zvanītāji lasa medijos publicētās ziņas un "sajūsminās par gūto publicitāti". Feierābends portālam "Delfi" sacīja, ka motivācija šādiem zvaniem mēdz būt dažāda. Reizēm tas domāts kā joks, bet reizēm zvanītājs rīkojies personisku motīvu vadīts, piemēram, pagājušajā gadā kāda sieviete šādā veidā gribējusi agrāk doties prom no darbavietas.

Vairākas reizes viltus zvanītājus policijas darbinieki ir aizturējuši netālu no ēkas, par kuru viņi ir ziņojuši, jo viņi ir palikuši uz vietas un skatījušies, kādas sekas ir bijušas zvanam.
Aicinu medijus būt atbildīgiem un rūpīgi izvērtēt katru gadījumu – vai reitingi ir svarīgāki par mūsu drošību.
Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends
Mediju starpā savulaik valdīja nerakstīta vienošanās – plašsaziņas līdzekļi par "spridzekļu" zvanītājiem nevēstīja, lai "neprovocētu plānprātiņus zvanīt", atzīst nacionālās informācijas aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis. Tomēr pēdējo gadu laikā arvien vairāk interneta portālu atsākuši vēstīt par "telefonhuligānu" zvaniem.

Viņaprāt, par draudu zvaniem medijiem jāziņo ļoti retos gadījumos un tikai tad, ja tas ietekmē ļoti daudzu cilvēku ikdienu. Savukārt par tādiem gadījumiem, kad zvana par it kā skolās ievietotiem spridzekļiem, "pilnīgi noteikti nav jāziņo", uzsver Zirnis. "Gadījumos, kad ziņo par stacijā vai lidostā ievietotu spridzekli, mēs mēģinām izvairīties no pamatojuma minēšanas un atkarībā no situācijas izmantojam formulējumu "draudu dēļ", "tehnisku iemeslu dēļ ierobežota satiksme" un tamlīdzīgi," viņš skaidro.

Arī portāls "Delfi" piekopj līdzīgu taktiku, atsevišķos gadījumos informējot par auto un vilcienu satiksmes ierobežojumiem, kā arī, piemēram, lidostas "Rīga" evakuāciju, bet "viltus spridzinātājus" pieminot vien tad, kad likumsargi viņus atklāj un soda.
Viltus spridzekļu gadījumos piesegties ar "sabiedrībai ir tiesības zināt" ir muļķīga un lēti sensacionāla pieeja.
Portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš
"Viltus spridzekļu gadījumos piesegties ar "sabiedrībai ir tiesības zināt" ir muļķīga un lēti sensacionāla pieeja. No tā, ka mediji nekladzinās par kārtējo viltus "spridzinātāju", nekāds ļaunums necelsies, jo atbildīgie dienesti konkrētajā objektā korekti un efektīvi paveiks evakuāciju un pārbaudi. Savukārt stulbenis, kurš šo provokāciju veicis, negūs cerēto perverso publicitātes baudu. Un tas savukārt kalpos kā priekšnosacījums, lai citi slavaskāri mazāk sekotu šādiem piemēriem," pamato portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
Šajā jomā "pretējo nometni" pārstāv ziņu aģentūra BNS. Tās Nacionālo ziņu galvenais redaktors Andrejs Vaivars ir pārliecināts, ka plašsaziņas līdzekļiem jāziņo par cilvēku evakuāciju no dažādiem objektiem gadījumos, kad atbildīgie dienesti saņēmuši zvanus par it kā ievietotiem spridzekļiem. "It īpaši, kad runa ir par dzelzceļa stacijām, autoostām, lidostu - pat ņemot vērā, ka Latvijā, visticamāk, runa ir nevis par reāliem terorisma draudiem, bet gan kārtējo dīvaini, kurš nolēmis valsts līmenī demonstrēt savu muļķību. Cilvēkiem jābūt informētiem par to, ka viņu plāni, kas saistīti ar nepieciešamību kaut kur aizbraukt vai aizlidot, ir krasi mainījušies, jo attiecīgais objekts vismaz dažas tuvākās stundas ir slēgts."
Mediju starpā savulaik valdīja nerakstīta vienošanās – plašsaziņas līdzekļi par "spridzekļu" zvanītājiem nevēstīja, lai neprovocētu plānprātiņus zvanīt.
Nacionālās informācijas aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis
Vaivars gan uzsver, ka "atbildīgajām iestādēm vajadzētu arī aktīvāk ziņot par notvertajiem viltus zvanītājiem un viņiem piemērotajiem soda mēriem, publiskojot gan šo cilvēku vārdus, gan fotoattēlus – tas varētu atturēt daudzus citus potenciālos zvanītājus no līdzīga soļa speršanas".

Pagājušajā gadā Valsts policijā reģistrēti 59 zvani par viltus spridzināšanas draudiem, šogad zvanu skaits sasniedzis jau 24, liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Likumsargi norāda, ka pēdējos gados viltus zvanu skaits tomēr samazinās, taču tas joprojām ir liels. Lai lejupslīdošo tendenci turpinātu, policija pievērusies arī preventīvajam darbam skolās. Līdz ar to ievērojami esot samazinājies to gadījumu skaits, kad zvana nepilngadīgie.

Analizējot zvanus, vērojams tāds kā viļņveidīgums – vienā nedēļā ir vairāki zvani pēc kārtas, bet tad pāris nedēļas ir klusums, stāsta policijas pārstāvis. Bieži zvanu sērijā esot iesaistīti dažādi zvanītāji. To Feierābends skaidro ar jau pieminēto kāri pēc publicitātes. ""Darbs dara darītāju." Šajā gadījumā liela ažiotāža medijos var izsaukt nākamos zvanus," nosaka Feierābends, norādot, ka arī pirmdien pēcpusdienā pēc lielās rīta publicitātes saistībā ar ārkārtas situāciju lidotā "Rīga" policija saņēma jaunu zvanu par spridzekli Viļānu stacijā. Tāpat kā lidostā, arī Viļānu stacijā spridzeklis atrasts netika, bet likumsargi sākuši kriminālprocesu. Patlaban zvanītājs tiek meklēts.
Cilvēkiem jābūt informētiem par to, ka viņu plāni, kas saistīti ar nepieciešamību kaut kur aizbraukt vai aizlidot, ir krasi mainījušies, jo attiecīgais objekts vismaz dažas tuvākās stundas ir slēgts.
BNS Nacionālo ziņu galvenais redaktors Andrejs Vaivars
"Protams, gadījumos, kad, piemēram, tiek slēgta vilcienu satiksme vai īslaicīgi nav pieejams kāds cits serviss, klientiem ir jāzina par izmaiņām, taču šai publicitātei ir jābūt samērīgai," jautāts par mediju atbildību, ziņojot par šādiem gadījumiem, saka Feierābends.

Vienlaikus viņš norāda, ka par katru gadījumu policija sāk izmeklēšanu un šo lietu risināšanā esot labi rezultāti. Policijas aplēses liecina, ka vidēji trīs no četriem gadījumiem tiek atklāti. Feierābends norāda, ka atbildīgi jāizturas ne tikai policijai ar izmeklēšanas un preventīvo darbu, bet arī medijiem. "Kamēr drošības dienesti reaģē uz viltus izsaukumu, var tikt kavēta ierašanās citā notikuma vietā. Līdz ar to šādi zvani kaitē mūsu drošībai," ietekmi uz viltus zvanu policijas darbu skaidro tiesībsargājošās iestādes pārstāvis.

"Līdz ar to aicinu medijus būt atbildīgiem un rūpīgi izvērtēt katru gadījumu – vai reitingi ir svarīgāki par mūsu drošību," sarunas noslēgumā portālam "Delfi" uzsver Feierābends.

Valsts policija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit