Jaunie noteikumi radīs liekas problēmas un kašķus, diskusijā spriež velobraucēji  (25)

Viņi gan vēl cer diskutēt ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvjiem, lai panāktu pāris gadu pārejas periodu, kura laikā ceļu īpašnieki varētu pienācīgi sakārtot velosipēdistiem domāto infrastruktūru.

Vislielākās pretenzijas ir pret normu obligāti izmantot vienlaikus gan gājējiem, gan velobraucējiem domātu ietvi, kurai nav atdalošās joslas, jo šādā situācijā ātrāk esot pārvietoties pa brauktuvi.

Jaunie noteikumi nosaka, ka pa ietvi vai brauktuvi velosipēdisti var pārvietoties tikai tad, ja nav pieejama velo infrastruktūra. Taču, kā norādīja velosipēdisti, tā saucamā infrastruktūra esot kritiskā stāvoklī. Arī vietās, kur velojosla un gājēju josla ir dalītas, iezīmētās atdalošās līnijas nav pietiekošas, līdz ar to gājēji nereti velojoslu ignorē, lai gan gājēji uz velo joslas atrasties nedrīkst.

Tāpat velo infrastruktūra bieži beidzoties kādā strupceļā - ar margām vai kāpnēm. Ātru pārvietošanos traucējot ar neadekvātā luksoforu sistēma, un rezultātā, piemēram, no Juglas, regulāri gaidot pie luksoforiem, līdz centram var nokļūt tikai stundas laikā. Lai gan aptaujas dati liecinot, ka velosipēds parasti tiek izvēlēts visbiežāk tieši ātruma priekšrocību dēļ.

Velosipēdisti uzskata, ka tikai tad, kad pašvaldības sakārtos infrastruktūru, varēs runāt par konkrētiem aizliegumiem pārvietoties ar velosipēdu - vai nu pa brauktuvi vai ietvi. Tagad tā esot "skriešana laikam pa priekšu".

Lai arī CSDD uzskata, ka policijai velosipēdisti jāsoda tikai tad, kad ir veikti rupji pārkāpumi, tomēr nereti sodi jau tagad tiek uzlikti par it kā velo infrastruktūras neizmantošanu, lai gan tā ir vienlaikus gājējiem un riteņbraucējiem domāta josla, kādas parasti, kā atzina CSDD pārstāvis, pilsētās nevajadzētu izmantot - tikai ārpus tās. Turklāt arī policistiem esot dažādas interpretācijas iespējas sodīt velosipēdistu.

Diskusijā tika norādīts, ka pašvaldībām jādomā, vai tās pārvaldītā infrastruktūra atbilst jaunajiem nosacījumiem. Līdz ar to ir daudz jautājumu infrastruktūras īpašniekiem.

CSDD pārstāvis Juris Teters gan skaidroja, ka jaunajos noteikumos būšot jauns jēdziens - velojosla, un tā līdzīgi kā sabiedriskā transporta josla, būs atdalīta pārsvarā ar nepārtrauktu līniju. Tāpat velobraucēji varēšot braukt pa sabiedriskā transporta joslu. Labi šis princips, piemēram, darbojoties Parīzē. Vienlaikus iestrādāta arī jauna norma, kas ļaus velosipēdistiem braucot šķērsot arī neregulējamās gājēju pārejas.

Teters skaidroja, ka jaunie noteikumi ir izstrādāti ilgā laika posmā, mēģinot rast kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Situācija esot jāmaina, jo pieaug starp gājējiem un velosipēdiem fiksēto negadījumu skaits. Piemēram, ja 2013.gadā velosipēdistu un gājēju sadursmes fiksētas 58 reizes, tad 2014.gadā - 72. 2013.gadā ievainoti tika 54 gājēji, bet 2014.gadā - 67 gājēji.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kura mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību. Noteikumu projektā ir stingrāk noteikts, ka ietve ir domāta gājējiem, kuriem uz tās vienmēr ir priekšroka. Velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves.

Saskaņā ar šiem noteikumiem velosipēdisti braukt pa ietvi varēs tikai izņēmuma gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem nav plānoti, norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Noteikumus Satiksmes ministrija ir iesniegusi Valsts kancelejā, un paredzēts, ka tie stāsies spēkā 1.septembrī.