Viens no aktīvākajiem Latvijas politekonomisko procesu komentētājiem mēdz uzturēt aksiomu, ka labi organizēts mazākums pārvalda neorganizēto vairākumu. Var, protams, strīdēties, cik liels ir šis mazākums. Var lietot nevis vārdu "pārvalda" bet kādu citu. Taču būtība nemainās – kas gan cits ir šis mazākums, ja ne elites. Tieši daudzskaitlī – politiskā elite, biznesa elite, mākslinieku elite, arī mediju, juristu, un vēl dažādas citas. Šis elites, protams, 25 gadu laikā ir mainījušās. Tomēr daudzi personāži un to veidotās tradīcijas vai (ne)tikumi ir saglabājušies.
Cīņās par varu un ietekmi deviņdesmito gadu pirmajā pusē ar vistālejošākajām sekām iezīmējās trīs politekonomiski veidojumi – "Klubs-21", kas bija pamats vairāku Saeimas sasaukumu varas partijai "Latvijas ceļš", kā arī tā sauktie Valmieras un Ventspils grupējumi, kurus primāri mēdz saistīt, attiecīgi, ar Andra Šķēles un Aivara Lemberga vārdu, tomēr nebūt ne viss ir tik primitīvi. Ne tuvu ne visi tālaika un turpmāko gadu redzamākie un ietekmīgākie personāži arī būtu pieskaitāmi pie vienas no minētajām grupām un tām oficiālajām vai neformālajām struktūrām, kas turpmāk izveidojās. Paši par sevi vai attiecībās ar tiem, ar ko kurā brīdī izdevīgāk, bija virkne biznesa līderu, piemēram, ar "Parex bankas" vadītāju priekšgalā. Tomēr pozicionēšanās starp vai ap grupējumiem kļuva par vienu no atskaites punktiem. Diemžēl mazāk par atskaites punktu principu vai ideoloģiju cīņām, daudz vairāk interešu cīņām, gan publiski, gan aizkulisēs.
Vēl viena ievērojama Latvijas sabiedrisko procesu analizētāja savulaik izteicās, ka starp Latvijas publisko personu memuāriem vai atmiņām viņa neatrod nevienu, kurā kāds, spriežot par politekonomisko procesu aizkulisēm, ir atklājis – kā tad patiesībā notika? Koalīciju un valdību veidošanā, arī Valsts prezidenta izvēlēs, īpašumu pārdalē, cīņās par valsts spēka struktūru izmantošanu vienās vai citās interesēs, un tamlīdzīgos procesos pārāk liela palikusi aisberga neredzamā daļa.
Kāda jēga apcerēt šo pagātni? Vislielākā, jo tā ir šodiena. Ja mēs (vismaz daļa no mums) atzīstam, ka politiskie procesi, sākotnējā kapitāla uzkrāšana privatizācijas un ar to saistītajos procesos, likuma vara tiesiskuma jomā un taisnīgums sabiedriskajos procesos ir īstenojušies, maigi izsakoties, greizi, un veidojuši noteiktas tradīcijas, atkarības un ietekmes, tad atliek apjēgt, cilvēki, kas šos procesus ir iniciējuši, vai vadījuši, vai aktīvi, vai kaut pasīvi atbalstījuši, kaut vai no tiem "barojoties", un kurus var nosaukt arī par eliti, nekur nav pazuduši. Vai ir manīta kāda nožēla par notikušo līdz ar jauniem principiem darbos, ne tikai vārdos? Vairāk nē, nekā jā. Līdz ar to arī tradīcijas, atkarības un ietekmes, ja arī ar gadiem mazinās, tad ar gadiem arvien saglabājas. Var, protams, cerēt, ka daudzas lietas mainīsies pašas no sevis. Lai gan arī tad ir jautājums, vai tas notiek pietiekami ātri, lai Latvijas Republika tiktu līdzi pasaulei un tās pilsoņiem nebūtu jādzīvo nākotnes cerībās, nevis tagadnes iespējās. Bet var gadīties, ka agrāko gadu aplamībām un bīstamībām jaunā, varbūt pat rafinētākā līmenī, ir turpinājums. Naivums vai nelietība dažreiz rada ļoti līdzīgas sekas. Kā reiz teicis kā prātnieks, nekas vairāk nav vajadzīgs ļaunuma uzvarai, kā labi cilvēki, kas neko nedara.
(Turpinājums sekos)
Filmu "4.maija republika" var noskatīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
