Saeima ceturtdien neatbalstīja likuma grozījumus, kas paredz dubultot valsts finansējumu politiskām partijām.
"Par" likumprojektu pirmajā lasījumā balsoja 32 deputāti no partijas "Vienotība" un Nacionālās apvienības. Pret bija 40 tautas kalpi - atsevišķi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un visi opozīcijas partiju pārstāvji, bet 11 ZZS deputāti un deputāts Gunārs Rusiņš (NA) atturējās.
ZZS jau iepriekš norādīja, ka nevarēs atbalstīt partiju finansējuma palielināšanu, kamēr netiks piešķirts lielāks finansējums pensionāriem.
Pašlaik noteikts, ka valsts budžeta finansējumu piešķir partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Savukārt grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzēja, ka šī summa sasniegs 1,42 eiro par katru iegūto balsi.
Vairāki opozīcijas partiju deputāti aicināja likumprojektu neatbalstīt, norādot, ka budžetā nav paredzēts nepieciešamais finansējums un šādas izmaiņas būs amorālas.
"Latvijas Reģionu apvienība aicina neizniekot nodokļu maksātāju naudu šādā veidā politisko partiju finansējuma palielināšanai, bet tā vietā domāt un lemt par atvieglotu nodokļu slogu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zemākiem ieņēmumiem," uzsvēra deputāte Nellija Kleinberga (LRA).
Savukārt koalīcijas pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka šādas izmaiņas samazinās partiju atkarību no sponsoriem.
"Kas maksā, tas pasūta mūziku," sacīja deputāte Solvita Āboltiņa (V), norādot, ka bieži vien trūkst atbalsta nopietnām reformām. Deputāts Einārs Cilinskis (NA) piebilda - atbalstot likumprojektu, izmaiņas attiektos tikai uz nākamo Saeimu.
Likumprojektu sagatavojuši koalīcijas deputāti Āboltiņa (V), Edvards Smiltēns (V), Gundars Daudze (ZZS), Gaidis Bērziņš (NA) un Augusts Brigmanis (ZZS), balstoties uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumiem politisko partiju sistēmas izmaiņām.
Deputāti arī iesnieguši citus likumprojektus, piemēram, nosakot, ka partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru. Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, partijām būtu jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām, paredz grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.
Valsts prezidenta 2013. gadā izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei novembra beigās pabeidza darbu pie analīzes un priekšlikumiem politisko partiju sistēmas pilnveidošanai, tostarp secinot, ka viena no pazīmēm, kas apliecina politiskas partijas spēju pildīt tās funkcijas, ir partijas biedru skaits. Pašlaik Latvijā partiju dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200. Savukārt Igaunijā un Lietuvā nepieciešami attiecīgi vismaz 500 un 2000 biedru, skaidrots dokumentos.
Tā kā Latvijas kontekstā politiskas partijas dibināšanai nepieciešamo biedru skaita palielināšanā varētu apgrūtināt līdz šim veiksmīgi funkcionējošo politisko partiju, kā arī apgrūtināt jaunu politisko partiju veidošanu dalībai pašvaldību vēlēšanas, izmaiņas rosināts attiecināt uz Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
