Lūgts komentēt Latvijas IT drošības izaicinājums, Graudiņš pauda, ka nav tik daudz jārunā par tehnisko drošību, jo tas vienā organizācijā var būt labāks, bet citā - mazliet sliktāks.
"Vairāk vai mazāk tehniskās aizsardzības būs uzliktas. Lielā problēma ir cilvēki, kas strādā uzņēmumā. Pārsvarā veiksmīgie uzbrukumi notiek caur cilvēku, kas strādā organizācijā un kuram uzticas un kurš izdara kaut ko apzināti, vai neapzināti. Lielākā drošības problēma ir ne tik daudz tehniskā, kā lietotāju izglītošana - ko vajag darīt, ko nevajag darīt. Jūs varat pabrīnīties - cik inteliģenti un gudri cilvēki - reizēm dara pārkāpjot jebkādus drošības protokolus," skaidroja Graudiņš.
Runājot par Latvijas kiberaizsardzību, ZS Kiberaizsardzības komandieris norādīja, ka tā paredz, kā arī liecina tās nosaukums, ka valsts aizsargājas no ārējiem uzbrukumiem.
"Protams, ka, lai veiksmīgi varētu organizēt aizsardzību, ir jābūt kompetentiem par to, kā šādi uzbrukumi varētu notikt. Apmācot cilvēkus, komplektējot speciālistus, viņiem arī ir zināšanas par to, kā tas notiek," norādīja majors.
Tomēr, Graudiņš uzsvēra, neviens plānošanas akts neparedz to, ka Latvija varētu organizēt kiberuzbrukumus, arī pat preventīvos nolūkos. Izaicinājums gan var rasties situācijā, kurā kiberuzbrukumi tiek veikti no valsts, kura atsakās sadarboties ar tiesībsargājošām institūcijām un necenšas likt šķēršļus, lai šādi uzbrukumi nenotiktu.
"Ja valsts, no kuras notiek uzbrukums nesadarbojas, tad tas ir šī brīža kibertelpas izaicinājums. Ar to arī viss beidzās. Tīri juridiski korekti neko nevar izdarīt. Mēs nevaram sākt veikt masīvus uzbrukumus kādam serverim vai kur, tikai tāpēc, ka mums šķiet, ka no šīs valsts notiek uzbrukums. Kibertelpā ir ļoti liela noliedzamība. Tas, ka no kādas valsts mums ienāk uzbrukums, nenozīmē, ka šis uzbrukums ir radies šajā valstī un no tās nāk. Viņš var caur pieciem "Proxy" būt no absolūti citas valsts un, izejot atpakaļ, mēs atklājam, ka uzbrukums ir sācies nevis no Mozambikas, bet no interneta kafejnīcas Singapūrā," atzina ZS Kiberaizsardzības vienības komandieris.
Graudiņš arī atzina, ka tā dēvēto "troļļu armiju", kas nodarbojas ar informācijas sagrozīšanu publiskajā telpā, gadījumā, adekvāta atbilde ir patiesas informācijas mērķtiecīga došana.
"Ja spēlētāji, kuriem ir iespējas pulcināt lielu komentētāju daudzumu un piesaistīt resurus, tas nozīmē, ka spēlētājiem, kuriem nav iespēju ar to cīnieties - nevis ar troļļu metodēm, bet pēc iespējas korektāk, precīzāk un mērķētāk iedot patiesu informāciju un atrast tos veidus, kā viņa ir pamanāma. Nav iespējams cīnīties ar resursiem, ja publiskā telpa tiek aizpildīta ar miljoniem komentāru. Tur nav vērts pat sākt. Būtiskākais ir pēc iespējas gudrāk, mērķētāk iedot patiesu informāciju," sacīja Graudiņš.
Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība izveidota 2013.gada 30.jūlijā.
Vienība veidota saskaņā ar Zemessardzes likumu, apvienojot privātajā sektorā nodarbinātos un brīvprātīgi iesaistīties gribošus ekspertus, kuri brīvajā laikā ir ieinteresēti veidot regulāru sadarbību IT drošības jautājumos, pilnveidot ekspertīzi un zināšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, piedalīties un organizēt kiberuzbrukumu novēršanas mācības, kā arī, nepieciešamības gadījumā, sniegt atbalstu valsts un privātajām struktūrām.
Vienības galvenais mērķis ir attīstīt spējas, lai sniegtu atbalstu krīzes vai apdraudējuma situācijā IT drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā kibertelpā, ja "Cert.lv" rīcībā esošie resursi būtu nepietiekami, ja vienības piesaiste paātrinātu neatliekamo pasākumu īstenošanu, vai ja tās rīcībā būtu speciāli resursi šo darbību veikšanai.
Šādas spējas veidotas, apzinot un organizējot ekspertu regulāru sadarbību un informācijas apmaiņu Latvijas, reģionālā un starptautiskā līmenī, piedaloties nacionālās un starptautiskās mācībās un plānojot spēju testēšanas vingrinājumus.