Vienu no trīs simts pavēstēm par ierašanos uz rudenī paredzētajām mācībām šonedēļ saņēma Jūlija Križinauskaite. Viņa no profesionālā dienesta aizgāja pirms diviem gadiem. Bijusi arī misijā Afganistānā. Šobrīd strādā Labklājības ministrijā, kur ir informācijas sistēmas uzturētāja. Uzzinot, ka armija organizē rezervistu mācības, viņa nojautusi, ka tas attiecas arī uz viņu.
Križinauskaite raidījumam atzīst, ka iepriekš masu medijos rakstīts: interešu grupā ir tie karavīri, kas atvaļinājušies samērā nesen. "Tā esmu es, misiju pieredze, ķeksītis ielikts - tā esmu es". Pavēstes saņemšana viņai neesot bijis pārsteigums, jo sociālajos tīklos dienesta biedri bijušie un esošie, sākuši celt traci. "Es biju saņēmusi aicinājumu uz pastu un es jau zināju kam pakaļ es eju. Atveru aploksni un jā - ir!".
Viņa atzīst, ka kopš atvaļināšanās pagājuši divi gadi, tāpēc viņa jau paspējusi pēc dienesta noilgoties.
Raidījums vēsta, ka armijā Jūlija bija sakarnieks. Ar pārtraukumu nodienēti vairāk nekā četri gadi. Jau uzsākot karjeru bruņotajos spēkos 2005.gadā, zinājusi, ka arī pēc aiziešanas no armijas, viņas saites ar dienestu nebeigsies.
"To paredz militārais likums, un likums ir lasīts un pat ja nebūtu lasīts tas neatbrīvotu. Tur ir rakstīts, ka var iesaukt līdz mēnesim gadu laikā. Man tikai prieks, ka beidzot tas tiek darīts, jo solīja, solīja un nekā," raidījumam atzīst Križinauskaite.
Kā atklāj raidījums, mācību laikā darba devējs rezerves karavīram piešķir bezalgas atvaļinājumu, savukārt iesauktais saņem karavīra algu. Darba devējam nav tiesību nelaist darbinieku. Armijas vadība mazliet bažījas, vai visi būs izprotoši, un nepasliktināsies attieksme pret rezerves karavīriem. Jūlijas priekšnieks, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IT jautājumos Valdis Supe uzskata, ka pāris nedēļu mācības problēmas neradīs, aizvietotājs jāmeklē nebūs.
Šis gads ir pirmais, kad budžets ļauj attīstīt armiju. Var atjaunot bruņojumu un mācīties, lai uzlabotu kaujas spējas. Rezerves karavīri, papildus profesionālajai armijai un zemessargiem, ir viena no trim bruņoto spēku daļām. Bruņoto spēku mērķis ir panākt, lai to rīcībā ir 6000 karavīru, 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru. Līdz šim rezerves karaspēks eksistēja tikai uz papīra, kā atvaļināto armijnieku saraksts, vēsta "Nekā personīga".
Datu bāzē ir ap astoņiem tūkstošiem personu. Armija vispirms trenēs un apmācīs tos, kas no militārā dienesta atvaļinājušies nesen un kuru prasmes ir vieglāk atjaunot.
NBS komandieris Raimonds Graube atzīst, ka mērķauditorija būs tie karavīri, kuriem ir kaujas pieredze. "Ja mēs iesaucam uz piecām dienām, mēs iesaucam karavīru, kas atvaļinājies sākot ar 2008.gadu pēdējo sešu gadu laika, tad viņa iemaņu atjaunošanai mums ir nepieciešamas divas dienas. Mēs tālāk trīs vai četras dienas spējam gatavot kolektīvās iemaņas, jau gatavot kaujas spējīgu vienību. Ja mēs ieskausim tādu, kas dienēja obligātajā militārajā dienestā 1995.gadā, tad viņa individuālai sagatavošanai, iemaņu atjaunošanai jau mēs tērēsim visu šo atvēlēto laiku. Tādi, kas atvaļinājušies no dienesta no 2008.gada, ar kaujas pieredzi mums ir septiņi astoņi simti. Tieši no 2008.gada - tā ir mūsu mērķauditorija, Mūsu profesionālie karavīri," atzīst Graube.
Militārā dienesta likums paredz, ka rezerves karavīram apmācības jāiziet vismaz reiz četros gados. Gada laikā mācību ilgums var būt līdz trīsdesmit dienām, virsniekiem pat sešdesmit dienas. Ierašanās uz mācībām ir pienākums. Ir tikai daži iemesli, ko atzīs par attaisnojošiem. Piemēram, slimība, vai darbs policijā vai ieslodzījumu vietu pārvaldē. Ja karavīrs neierodas, viņu var sodīt ar naudas sodu līdz 350 eiro. Pienākumi ir arī armijai, lai iesauktajam mācības nebūtu tukša laika izšķiešana. Tas prasa ievērojamus resursus.
Graube norāda, ka aptuvenās viena karavīra pilna ekipējuma formas ieroču ekipējuma izmaksas lēšas aptuveni 10 000 eiro izmaksas uz katru cilvēku. "Ir mums pieredze un mēs zinām, kā karavīram jābūt ekipētam un apbruņotam, gan individuāli gan ar visiem atbalstošajiem ekipējuma fragmentiem, visai sarežģītiem. Tai skaitā binokļi, un tā tālāk. Mums ir pieredze Afganistānā, jau gandrīz desmit gadu garumā. Līdz ar to iespējams, sākot jau no Irākas. Līdz ar to mēs zinām, kāds ir minimālais karavīra nodrošinājums, lai būtu kaujas spējīgs visos laika apstākļos 365 dienas gadā un lai nebūtu, ka pie mīnus 10 grādiem viņš nespētu turpināt savu rīcību, tāpēc vien, ka nav pietiekami labi ekipēts. Otra galējībai, kad runā - dodiet ieroci, mēs nāksim un karosim, ka tas ierocis vienīgais. Es nevaru iedomāties situāciju, kad mēs ar baltiem apsējiem un ieroci rokās un civilos apģērbos iesim pa mežiem un veiksim kaut kādus aizsardzības uzdevumus. Tas ir pret visam konvencijām un es nedomāju, ka mums tā vajadzētu rīkoties. Līdz ar to ļoti lieli līdzekļi jāiegulda, lai mēs atbilstoši visām prasībām un militārai nepieciešamībām varētu nodrošināt katru indivīdu. Tāpēc mēs šogad šo procesu uzsāksim, bet tas nebūs skaitliski liels," atzīst Graube.
Rezerves karavīru mācības ir pārbaudījums arī bruņotajiem spēkiem, jo nekas tāds iepriekš nav darīts. Nav zināms, vai pavēstes sasniegs visus iesaucamos. Rezultāti vēl neesot apkopoti, taču šobrīd jau esot skaidrs, ka daļa no aicinātajiem atrodas ārzemēs. Likums armijai atļauj rezervistiem atlīdzināt ceļa izdevumus, taču kārtība, kā to izdarīt vēl esot jāizstrādā, vēsta raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
