Katrā slimnīcas nodaļā algas rēķina citādi, taču par naudas izlietojumu skaidru priekšstatu iegūt nevar arī auditori. Tai pašā laikā, darot līdzīgu darbu, piemēram, vadot kādu no slimnīcas centriem, atlīdzība var atšķirties pat četras reizes, ziņo "de facto".
Slimnīcai regulāri pietrūkst līdzekļu, un ar politiķu lēmumiem tai tiek dots vēl un vēl. Taču, lai gan jau pirms sešiem gadiem Valsts kontrole secināja, ka slimnīcā nav vienotas atalgojuma sistēmas un aicināja to ieviest, tas aizvien nav izdarīts. Šajā laikā slimnīcai nomainījušās vairākas valdes, taču nevienai nav izdevies necaurskatāmo sistēmu mainīt.
Pirms gada "de facto" publicēja pētījumu par atlīdzību ārstiem, kas atklāja, ka starp labāk atalgotajiem ārstiem visvairāk ir kardiologu, arī acu ārstu, bet nav, piemēram, neirologu vai onkologu. Stradiņa slimnīcā, kur atalgojuma atšķirības bija viskrasākās, toreiz solīja, ka pāris mēnešu laikā atradīs veidu, kā panākt samērīgu līdzsvaru starp dažādās nodaļās strādājošiem ārstiem. Mērķis - atalgojuma atšķirība ne lielāka par divarpus reizēm.
Šobrīd aizvien izskan līdzīgi solījumi. Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa norāda, ka vēl kādi divi mēneši paies, un „mēs tiksim pie tāda analītiska materiāla, par kuru mēs varētu runāt. Šobrīd es esmu tikai redzējusi projektus, jau darbu, kas tiešām tiek darīts, tas notiek, līdz ar to man ir pārliecība, ka viss notiek un nevajag neko steidzināt, jo tur tiešām ir ieplānotas tikšanās un pārrunas ar visām tām gan tiem institūtiem, gan struktūrvienībām, bet, lai mēs varētu saveidot šo sistēmu pārskatāmu, ir jāapzina viss laukums, bet tas ir procesā."
Tikmēr vecā, pat pašai slimnīcai necaurskatāmā sistēma turpina darboties. "de facto" rīcībā ir informācija par atlīdzībām, kas pērn no Stradiņa slimnīcas budžeta izmaksātas Kardioloģijas centrā strādājošajiem.
Tās sasniegušas arī astoņus un pat deviņus tūkstošus eiro vidēji mēnesī. Ducim šeit strādājošo mediķu slimnīcā nopelnītais atalgojums pārsniedz vidēji četrus tūkstošus eiro mēnesī. Būtiskāko daļu no algas veido dažādas piemaksas, no kurām lielākā ir piemaksa par darbu Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārā.
Piemēram, kāda ārsta darba alga pamatdarbā - vidēji 1231 eiro mēnesī, bet piemaksa par darbu minētajā stacionārā - ap 5312 eiro mēnesī. Kopā ar vēl piecām citām dažādām piemaksām un atvaļinājuma naudu, kopējā atlīdzība veido vidēji 8293 mēnesī.
Slimnīcas vadība plāno radīt jaunu atalgojuma sistēmu līdz šā gada beigām. "Tas definētais uzdevums ir tas, lai mums ir precīza skaidrība atalgojuma nolikumā - mēs varam skaidri pateikt kāpēc, par ko un kādā veidā šis atalgojums ir, un tas caurspīdīgi - lai nākot strādāt, jūs zināt, kā jūs tiekat pie tā vai cita atalgojuma," raidījumam "de facto" saka slimnīcas valdes locekle Anda Čakša. Viņa apliecina, ka "tās piemaksas ne vienmēr ir līdz galam atšķetināmas. Bet, izveidojot šo sistēmu, mēs varēsim līdz galam pateikt."
"de facto" aprēķini parāda, ka piemaksu apjoms veido pat vairāk nekā piecsimt procentus no pamatalgas. Šā gada sākumā auditoru veiktajā pārbaudē slimnīcā secināja, ka algas sastāda lielāko daļu no ieņēmumiem par manipulācijām. Bet sniegto pakalpojumu patiesā pašizmaksa nav skaidra.
"Jāsāk ar sistēmu un, lai to izdarītu un sistēmu sakārtotu, ir jāpieķeras pie pamata, nevis jāpasaka - tas tur saņem tik vai tik, mēs viņam atņemsim. Mēs viņam neatņemsim, mēs runājam par sistēmas sakārtošanu," saka Zvidriņa.
Bijušais slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits atzīst, ka darbs ar atalgojuma sistēmas radīšanu izrādījās sarežģītāks nekā sākumā šķitis. "Vēsturiski tas viss bija sadalīts kā tādas federatīvās republikas un, tā strikti ņemot, tad vienai klīnikai ir vieni nosacījumi attiecībā uz atalgojumu, tehnoloģijām, grāmatvedību un citiem - citādi. (..) Pārvaldība notika tādi, ka, lūk, šeit ir jūsu nauda, jums ir jāizārstē tik pacientu, un, kā jūs iekšēji veicat sadali - tā ir jūsu darīšana," saka Šmits.
Lielās piemaksas ļauj veidot ārstniecības tarifi jeb nauda, ko valsts samaksā par pacientu ārstēšanu. Un kardioloģijā tarifi ir augsti, ņemot vērā šeit izmantotās tehnoloģijas. Tarifi veidoti sadarbībā ar nozaru asociācijām. Un neviens pat nenoliedz, ka kardioloģijā lobijs bijis spēcīgāks nekā citām nozarēm.
Pirmais, kam pieķērās slimnīca - aprēķināja pilna laika ekvivalentu jeb to, cik stundas katram darbam nepieciešamas. Tagad top atalgojuma nolikums. Bet mērķis ir panākt, lai ne tikai slimnīca saprot, kam un par ko maksā, bet arī iegūt daudz motivētākus darbiniekus arī pārējās nodaļās. "Kā motivēt, lai mums stacionārā būtu spēcīgi ārsti, kas var strādāt ar ļoti smagiem pacientiem," saka Čakša.
Pirms pāris gadiem veselības aprūpes nozarei tika piešķirti papildu līdzekļi, lai mediķiem varētu celt atlīdzību par 10 %, taču faktiskā naudas sadale palika slimnīcu ziņā. Stradiņa slimnīcās medmāsas šo solītos desmit procentu pielikumu aizvien nav ieraudzījušas savās algu lapiņās.